Zaudējums Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes vēlēšanās Vācijas valdošajai koalīcijai un kanclerei Angelai Merkelei nozīmē arī vairākuma zaudēšanu parlamenta augšpalātā jeb bundesrātā.
Svētdien notikušo vēlēšanu rezultāti liecina – vēlētāji ir ļoti neapmierināti, ka valdošā koalīcija nobalsojusi par finansiālās palīdzības sniegšanu Grieķijai laikā, kad ekonomiskās grūtības izjūt arī Vācijas sabiedrība.
Vācijas sociāldemokrātu līderis Franks Valters Šteinmeiers vakar intervijā telekompānijai ntv paziņojis, ka tagad A. Merkeles valdībai radīsies grūtības ar savu plānu realizāciju, jo parlamenta augšpalāta (tā sastāv no federālo zemju pārstāvjiem) varētu neapstiprināt viņas idejas, kas gūs atbalstu apakšpalātā. Starp šiem plāniem varētu būt arī kristīgo demokrātu un viņu koalīcijas partneru brīvo demokrātu ierosinātā veselības aprūpes reforma, nodokļu samazināšanas programma un nodoms pagarināt atomspēkstaciju darba termiņu, vēsta AP. Līdz šim valdošajai koalīcijai bija 37 no 69 bundesrāta mandātiem, ieskaitot sešus Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes pārstāvju mandātus, taču tagad situācija mainīsies.
"Raugoties no investoru skatu punkta, šis ir vēl viens brīdinājuma signāls ārzemju kapitālam, ka Eiropā ne viss ir kārtībā. Krīzes laikā ir nepieciešama stingra vadība, taču šajā gadījumā mēs novērojam vadības sašķeltību un izšķīdināšanu. Tas nevar palielināt ticību eiro," sarunā ar Reuters sacījis vērtspapīru kompānijas PIMCO Europe analītiķis Endrū Bosomvorts. Bonnas universitātes politologs Gerds Languts piebildis, ka Vācijas valdībai, it sevišķi koalīcijā esošajiem brīvajiem demokrātiem, šo vēlēšanu iznākums varētu būt laba mācība un turpmāk viņiem nāksies ieklausīties opozīcijas viedoklī. To atzinis arī ārlietu ministrs un Vācijas vicekanclers Gvido Vestervelle, kurš pavēstījis, ka valdībai priekšā grūts darbs, lai atkarotu vēlētāju uzticību.
Ziemeļreinā-Vestfālenē kristīgie demokrāti ieguva tikai 34,6% balsu – gandrīz par 10% mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, un tas ir viņu sliktākais rezultāts pēc Otrā pasaules kara. Sociāldemokrātiem un zaļajiem gan nepietiek mandātu, lai izveidotu zemes valdību, tādēļ iespējams, viņiem nāksies vienoties ar Kreiso partiju. Tāpat iespējama arī lielā koalīcija starp sociāldemokrātiem un kristīgajiem demokrātiem. BBC atgādina, ka Ziemeļreina-Vestfālene ir visapdzīvotākā no Vācijas zemēm (18 miljoni iedzīvotāju), bet tās pašvaldības nokļuvušas milzīgos parādos, kuru dēļ draud sabiedrisku iestāžu – teātru, sporta centru, bibliotēku – slēgšana. Interesanti, ka pirms pieciem gadiem sagrāve šajā zemē lika toreizējam kancleram, sociāldemokrātam Gerhardam Šrēderam, izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kurās uzvarēja A. Merkele.