GADS AIZSARDZĪBAS JOMĀ. Karš, par laimi, nesākās
Kamēr Latvijā pastāvīgi neatradīsies sabiedroto karaspēka daļas, Latvija nevarēs justies drošībā, tā pirms gada teica militārie analītiķi, prognozējot dažādas iespējamās nepatikšanas Krievijas un Baltkrievijas kopīgo militāro manevru Zapad 2017 laikā. Sabiedrotie uz Baltiju atbrauca un nomitinājās uz pastāvīgu dzīvi, tūlīt pat ievērojami bagātinot Ādažu novada ekonomiku, savukārt krievi no Baltkrievijas aizbrauca. Izpalika karš, izpalika sīkas provokācijas. Visi var atviegloti uzelpot, un koncentrēties uz aizsardzības nozarē ieplūdinātās naudas lietderīgu tērēšanu.
Salīdzinājumā ar vecajiem drošajiem laikiem naudas kļūst arvien vairāk. Šogad plus 82 miljoni, nākamgad vēl plus 109 miljoni, un tad jau sabiedrotajiem apsolītie 2% no iekšzemes kopprodukta beidzot būs sasniegti. Naudas izteiksmē 559 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar tēriņiem citās nozarēs - it kā nekādu pārmērību. Izglītībai ir par trešdaļu vairāk, veselībai uz pusi. Naudas apgūšana aizsardzības nozarei ir grūtāks uzdevums, bet ierēdniecība tiek ar to galā.
Jauni ieroči, bruņumašīnas, lielgabali, raķetes, radari jau šogad nodoti lietošanā, un būs vēl. Nākamgad plānots iegādāties helikopterus. Vienlaikus visos bruņoto spēku īpašumos jau notiek vai tiek plānoti celtniecības darbi. Ādažu bāzē celtņi visās malās, top kazarmas, šautuves, noliktavas un arī pati poligona teritorija šogad paplašināta. Plus 5259 hektāri. Vietas visiem par maz, un tas vistiešākajā mērā saistīts ar sabiedroto ierašanos. Latvijā pavasarī tika dislocēta NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa - kanādiešu vadīts daudznacionāls bataljons. Karstasinīgajiem dienvidniekiem doma par dzīvošanu teltīs pagalam nepatika, arī latviešu piedāvātais ēdiens šķita par pliekanu. Taču nu jau armijas pavāri iemācījušies visām nācijām izdabāt. Un galu galā ne jau ēdiena dēļ strādāt uz Latviju atbraukuši sabiedrotie. Viņu funkcija militārajā terminoloģijā ir atturēšana. Proti, ar savu klātbūtni radīt potenciālajā pretiniekā nevēlēšanos uzbrukt. Par to, kas ir potenciālais pretinieks, šaubu vairs nav nekādu. Jaunākajā Valsts aizsardzības koncepcijā Krievija nosaukta vārdā.
GADS AMATĀ Valsts bruņotā spēka augstākais vadonis Raimonds Vējonis janvārī armijas vadību uzticēja ģenerālim Leonīdam Kalniņam, kas iepriekš vadīja Zemessardzi. Tas bija signāls, ka Latvija savā aizsardzības politikā saglabās konservatīvu pieeju / F64
Visa gada garumā NATO un Krievija turpināja apmainīties nelaipnībām, bet militārā stresa līmenis strauji pieauga augusta beigās, kad Krievija sāka mobilizēties Zapad 2017 manevriem. Baltijas jūrā iepeldēja Dmitrij Donskoj - 175 metrus gara zemūdene ar diviem kodolreaktoriem, uz ko amerikāņi atbildēja ar karakuģi USS James Williams un septiņiem uz Šauļiem atsūtītiem iznīcinātājiem. Neviens Krievijai nevar aizliegt rīkot mācības, jo katrai valstij ir tiesības uzturēt savas armijas kaujas spējas, taču satraukumu pierobežas valstīs šādas aktivitātes vairo. Īpaši tad, ja realitātē nenotiek tas, kas vārdos deklarēts. Aizsardzības eksperti izanalizējuši mācību norisi un konstatējuši, ka patiesībā vienlaikus notikušas divas mācības ar nosaukumu Zapad 2017 un dalībnieku skaits tajās bijis daudz lielāks, nekā oficiāli apgalvots. Tām arī bijis nevis aizsardzības, bet uzbrukuma raksturs.
Pagaidām nav nekādu pazīmju, ka aukstais karš starp NATO bloku un Krieviju varētu beigties. Ukrainas Krima ir okupēta, sankcijas pret Krieviju paliek spēkā, attiecības briesmīgas. Līdz ar to arī Latvijai rūpēs par savu aizsardzību nav pamata atslābt. Būs vairāk ieroču, vairāk karavīru. Arī zemessargu skaitu nākamajā desmitgadē plānots palielināt līdz 12 000, un Zemessardze joprojām būs valsts teritoriālās aizsardzības pamats. Daudzi uzskata, ka demogrāfiskās krīzes apstākļos valstī nepieciešams ieviest obligāto militāro dienestu, kas jau izdarīts kaimiņos un virknē citu Eiropas valstu. Aizsardzības ministrija paliek noraidošās pozīcijās. Tomēr ieilgusī diskusija devusi arī savu labumu, jo sabiedrībai iesaistīties kalpošanā valstij tiks piedāvāts jaunos veidos. Aizsardzības mācība tiks integrēta vispārējās izglītības saturā un būs viens no obligātajiem izvēles priekšmetiem vidusskolās. Aizsardzības ministrija plāno arī atsākt studentu militārās apmācības civilajās augstskolās, kas 2009. gadā tika pārtrauktas, jo aizsardzība bija kļuvusi par politiski nepopulāru nozari, un nauda tai tika atņemta. Atstāts bija vien tas, lai varētu piedalīties sabiedroto tuksneša operācijās. Tagad situācija ir mainījusies, un gaišo smilšu toni latviešu karavīru garderobē bagātina tumši sulīgie zemes toņi. Turpinās pāreja no LATPAT maskēšanās raksta uz Multi-LATPAT.