Vācijā daļēji eksplodē Otrā pasaules kara laika bumba

© Scanpix

No Otrā pasaules kara saglabājusies bumba ceturtdien Drēzdenē neitralizēšanas procesā daļēji eksplodējusi, un policija pieļauj, ka varētu notikt vēl viens sprādziens.

Neviens cilvēks eksplozijā nav cietis.

Drēzdenes policija brīdinājusi, ka bumba joprojām ir bīstama.

Bumbas neitralizēšanas process atlikts uz vairākām stundām, lai ļautu tai atdzist, informēja policijas preses pārstāvis.

Tas savukārt nozīmē, ka cilvēki, kuriem bumbas dēļ nācies evakuēties, vēl nevar atgriezties mājās.

Pirms sprādziena ekspertiem izdevās attālināti noņemt detonatoru, bet dzirksteles izraisīja izolācijas materiāla aizdegšanos, novedot pie daļējas eksplozijas.

Sociālajos medijos tik ziņots par skaļu sprādzienu un notikuma vietā bija redzami dūmi.

Šī ir jau otrā reize, kad bumbas neitralizēšanas procesu nācies apturēt. Iepriekš ceturtdien ekspertiem nācās paņemt pauzi, jo tika atklāts mehāniskais detonators, radot 50% sprādziena risku.

250 kilogramus smagā bumba tika atrasta otrdien celtniecības darbu laikā.

Drošības dēļ rajonos ap vietu, kur tika atrasta bumba, otrdien tika evakuēti aptuveni 8700 cilvēku, un pēcāk evakuācijas zona tika paplašināta.

Pilsētā apgrūtināta arī satiksme un Drēzdenes starptautiskajā lidostā atcelti 25 avioreisi.

Ekspertu aplēses liecina, ka ceturtdaļmiljons bumbu, ko Sabiedrotie nometa virs Vācijas, tehnisku iemeslu dēļ nav uzsprāgušas.

Intensīvi bombardēts tika Rūras apgabals un Lejasreinas reģions, kā arī Drēzdene, Hamburga un Hannovere, tāpēc šajās pilsētās un apvidos tiek atrasta lielākā daļa nesprāgušo bumbu.

Pasaulē

Šobrīd Rietumi faktiski ļauj Ukrainai karā zaudēt un to izmanto Krievijas diktators Vladimirs Putins, ar kuru neviens ne par ko nevienosies, un līdz ar to saspīlējums tikai aizvien vairāk samilzīs, kamēr uzliesmos visi potenciālie karstie punkti un "galvas pacels vēl briesmīgāki vilki", intervijā aģentūrai LETA brīdināja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais