Trešdien notikušajās Nīderlandes parlamenta vēlēšanās lielāko balsu skaitu ieguvuši liberāļi, tomēr labējo spēku pārsvars pār kreisajiem ir neliels. Ņemot vērā to, cik polarizēts ir jaunais parlaments, valdības koalīcijas veidošana varētu ieilgt. Lielākais atbalsta kāpums ir antiislāmiskajai Brīvības partijai.
Marka Ruttes vadītā Liberālā partija savu tuvāko konkurenti Darba partiju apsteidz par vienu balsi. Liberāļi, kas no 150 deputātu vietām ieņems 31, vēlēšanu kampaņā bija uzsvēruši nepieciešamību pēc taupības pasākumiem un solīja panākt, ka nākamo desmit gadu laikā budžeta tēriņi tiek samazināti par 39 miljardiem eiro. 30 vietas tikušas Darba partijai, kas turpretim vēlas mazākus budžeta tēriņu samazinājumus.
Vēlēšanās varu zaudē kristīgo demokrātu premjerministrs Jans Peters Balkenende, kurš šajā amatā ir pavadījis pēdējos astoņus gadus. Viņa partijai jaunajā parlamentā ir 21 vieta – par 20 mazāk nekā iepriekš. J. P. Balkenende ir atkāpies no partijas vadītāja amata, ziņo AFP.
Vairāk nekā divas reizes deputātu vietas parlamentā palielinājusi antiislāmiskā politiķa Gērta Vildersa pārstāvētā Brīvības partija, kas ieguvusi 21 vietu. Šis panākums tiek skaidrots ar to, ka imigrācijas jautājumi nīderlandiešiem kļūst aizvien svarīgāki, raksta Reuters. Partija vēlas panākt, ka valstī tiek aizliegts Korāns un ka par islāma galvassegas nēsāšanu sievietēm ir jāmaksā nodoklis. "Lielāka drošība, mazāk noziedzības, mazāk imigrācijas, mazāk islāma – tas ir tas, ko Nīderlande ir izvēlējusies," viņš sacīja. G. Vildersam gan šogad būs jāstājas tiesas priekšā, jo viņš ir apsūdzēts par naida kurināšanu un aicinājumiem uz diskrimināciju.
Šīs vēlēšanas tika rīkotas pēc tam, kas sabruka kristīgo demokrātu un Darba partijas koalīcija, kas nebija spējusi atrisināt domstarpības par nīderlandiešu karaspēka misijas pagarināšanu Afganistānā. Tagad gaidāms, ka nīderlandiešu karavīri Afganistānu atstās līdz augustam, lai arī līdzšinējais premjers bija gribējis, ka tie tur karo ilgāk.
Darba partija ar Liberālo partiju varētu veidot koalīciju, tomēr gaidāms, ka tādā gadījumā partija vēlēsies panākt mazākus tēriņu ierobežojumus. Partijas vadītājs, bijušais Amsterdamas mērs Jobs Koens, par spīti sagaidāmajiem sarežģījumiem, solījis nodrošināt, ka "valsts turpina iet pa sociālo ceļu". Pārējie koalīcijas dalībnieki varētu būt Zaļā kreisā partija un liberāldemokrāti. Liberāļu līderis M. Rutte bija solījis, ka uzvaras gadījumā jaunā koalīcija būs gatava līdz 1. jūlijam.
Nīderlandei ir piektā lielākā eirozonas ekonomika.