Šveices kalnu kūrortā Davosā šodien darbu uzsāks kārtējais Pasaules ekonomikas forums (WEF), kas ilgs līdz piektdienai. Par foruma galveno tēmu pasludināta gatavošanās Ceturtajai industriālajai revolūcijai, ar ko saprot lielāku robotu un mākslīgā intelekta lomu tautsaimniecībā. Taču pavisam noteikti pārrunāti tiks arī citi pašlaik svarīgi jautājumi, sākot ar globālās ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un tirdzniecības kariem, beidzot ar gaidāmo Brexit un populistisko spēku panākumiem vēlēšanās vairākās valstīs. No politikas smagsvariem Davosu ar savu klātbūtni gan pagodinās tikai Vācijas kanclere Angela Merkele un Japānas premjers Šindzo Abe.
WEF dibinātājs Klauss Švābs allaž ir uzsvēris, ka Davosas forums iecerēts kā platforma, kuru pasaulē ietekmīgi cilvēki var izmantot, lai apspriestos, kā kopīgiem spēkiem padarīt šo planētu un cilvēku dzīvi uz tās labāku, atgādina vācu raidkorporācija Deutsche Welle. Protams, eksistē arī alternatīvā, kritiķu versija, saskaņā ar kuru foruma vienīgais mērķis ir savest kopā politiķus un uzņēmējus, lai tie klusā un komfortablā gaisotnē varētu sabīdīt lietas. K. Švābs to labi apzinās un atzīst, ka daudzviet pasaulē ļaužu vairākums īsti netic politiskās un ekonomiskās elites pārstāvju sacītajam un viņu solījumiem. Taču šī neticība lielākoties izpaužas tajos gadījumos, kad sacītais attiecas uz kādu īsu laika termiņu - piemēram, laiku līdz nākamajām vēlēšanām vai kārtējās finanšu atskaites nodošanai. «Tādēļ Davosā mēs apzināti cenšamies uzsvaru likt uz lietām, kas būs aktuālas krietni garākā laika nogrieznī,» sacījis K. Švābs, norādot, ka faktiski var runāt par dažādu nākotnes problēmu modelēšanu un jau savlaicīgu to risinājuma variantu apspriešanu. Tieši tāda ir arī šā gada galvenā tēma, jo ir skaidrs, ka līdz ar lielāku automatizāciju visdažādākajās jomās pasaule mainīsies līdz nepazīšanai un daudzu pašlaik ierastu profesiju pārstāvjiem tajā būs grūti, ja ne neiespējami, atrast savu nišu.
Prakse gan liecina, ka galveno foruma tēmu nereti mēdz aizēnot tieši šobrīd aktuālas un nekavējoties risināmas problēmas. Viens no WEF delegātiem, kurš gan vēlējies palikt anonīms, intervijā AFP prognozējis, ka šogad Davosā visvairāk tiks runāts par Brexit, tirdzniecības kariem un populisma draudiem. Visi tie ir politiski jautājumi, un delegāts norādījis, ka «iestājušies dīvaini laiki», kad nevis ekonomika nosaka politiku, bet gan otrādi. Politikas faktoru sarunā ar Reuters pieminējis arī informācijas un analīzes pakalpojumu kompānijas IHS Markit vadošais ekonomists Narimens Behravešs, lai gan viņa ieskatā uzņēmējus vairāk satrauc ekonomiskās izaugsmes tempu mazināšanās (daži eksperti brīdina par recesiju vai pat krīzi, kas tuvākajos gados var piemeklēt attīstītās valstis), svārstības akciju tirgos un daudzviet neskaidrais investīciju klimats. No otras puses, arī šīs problēmas lielā mērā saistītas ar politiskiem jautājumiem - vai tas būtu ASV un Ķīnas tirdzniecības karš (pašlaik tajā gan noteikts pamiers) vai visdažādākie ģeopolitiskie strīdi, kas nereti noved pie ekonomisko sankciju (ne vienmēr oficiāli izsludinātu) ieviešanas.
AP raksta, ka šogad forumā piedalīsies aptuveni 3000 delegātu, starp viņiem arī 65 līdz 70 valstu un valdību vadītāji. Tomēr dalībnieku sastāvs nebūs tik zvaigžņots kā citus gadus. ASV prezidents Donalds Tramps, kurš izbaudīja atrašanos uzmanības centrā pērn, arī šogad gatavojās apmeklēt Davosu, taču bija spiests no šī nodoma atteikties, kad kļuva skaidrs, ka strīdu ar Kongresu, kas novedis pie daļējas valdības darba paralīzes finansējuma trūkuma dēļ (amerikāņi to sauc par shutdown), tik ātri atrisināt neizdosies. Vēl pagājušās nedēļas sākumā tika vēstīts, ka uz Šveici dosies delegācija valsts sekretāra Maika Pompeo un finanšu ministra Stīvena Mnučina vadībā, un Baltais nams pat paspēja paziņot, ka amerikāņi plāno runāt par Pasaules tirdzniecības organizācijas, Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules Bankas reformēšanu. Tomēr vēlāk D. Tramps ASV delegācijas vizīti atsauca, paziņojot - nebūtu īsti pareizi, ja valstsvīri dotos uz greznu Šveices kūrortu laikā, kad 800 000 viņu tautiešu nosūtīti piespiedu bezalgas atvaļinājumos vai strādā, nesaņemot par to algu. Davosā nebūs arī divu Eiropas valstu līderu, kuri aizņemti ar iekšpolitisko problēmu risināšanu - Apvienotās Karalistes premjere Terēza Meja izmisīgi cenšas panākt atbalstu ar ES noslēgtajam līgumam par Brexit kārtību, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons visas pūles velta dzelteno vestu protesta akciju apslāpēšanai. Sev vien zināmu iemeslu dēļ forumu neapmeklēs arī Ķīnas prezidents Si Dziņpins, viņa Krievijas kolēģis Vladimirs Putins un Indijas premjers Narendra Modi.
Taisnā ceļā no Maskavas Davosā ieradīsies Japānas premjers Š. Abe, taču cerības, ka Krievijas galvaspilsētā viņam būs izdevies panākt kādu nopietnu progresu miera līguma noslēgšanā starp abām valstīm, ir diezgan niecīgas. Savukārt trešdien un ceturtdien Šveices kalnos viesosies Vācijas kanclere A. Merkele. Viņas darba kārtībā ir uzruna foruma dalībniekiem, piedalīšanās apspriedēs par Āfrikas valstu problēmām un mākslīgā intelekta jautājumiem, ka arī tikšanās ar pazīstamām uzņēmējām. Papildus tam, protams, tiek organizētas divpusējās kuluāru sarunas ar kolēģiem no dažādām pasaules valstīm. Reuters raksta, ka forums būs pirmā starptautiskā atrādīšanās jaunajam Brazīlijas prezidentam Žairam Bolsonaru, kuru mediji jau paspējuši iedēvēt par «Brazīlijas Trampu». Viņš pats bravūrīgi solījis, ka iepazīstinās pasauli ar jaunu Brazīliju, kas ir «brīva no ideoloģiskajiem valgiem un korupcijas». Taču realitātē Ž. Bolsonaru būtu jāgatavojas atbildēt uz kolēģu nepatīkamajiem jautājumiem par draudiem, ko rada globālās klimata pārmaiņas. Gluži tāpat kā D. Tramps, arī jaunais Brazīlijas līderis ļoti skeptiski attiecas pret pētījumiem, kas liecina, ka tās ir saistītas ar cilvēku darbību, un ir radušās bažas, ka viņš necentīsies aizkavēt Amazones baseina mūžamežu izciršanu, kas notiek aizvien straujāk un straujāk.