Francijā, Strasbūrā, šogad 26.novembrī plānots organizēt neformālu Eiropas Parlamenta (EP) deputātu forumu, īpašu uzmanību pievēršot ar projekta finansējumu saistītajiem jautājumiem, aģentūrai LETA pavēstīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.
"RB Rail" informē, ka EP priekšsēdētājas vietnieks un Transporta komitejas koordinators Roberts Zīle (NA) tikās ar "Rail Baltica" projekta vadošajiem pārstāvjiem Latvijā, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar projekta īstenošanu.
Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī gaidāmajai "Rail Baltica draugu grupas" ("Friends of Rail Baltica") sanāksmei, kas plānota 26.novembrī Strasbūrā. Šī grupa ir neformāls EP deputātu forums, kas izveidots, lai veicinātu "Rail Baltica" projekta attīstību un nodrošinātu tam nepieciešamo politisko atbalstu Eiropas līmenī.
Sanāksmē piedalīsies gan "RB Rail", gan trīs Baltijas valstu transporta ministriju un projekta ieviesēju pārstāvji, kā arī EP deputāti no dažādām politiskajām grupām un valstīm.
Zīle tikšanās laikā uzsvēra, ka "Rail Baltica" ir stratēģiski svarīgs projekts ne tikai Baltijas valstīm, bet visai Eiropas Savienībai (ES). "Esmu pārliecināts, ka, kopīgi strādājot, mēs spēsim pārvarēt visus izaicinājumus un nodrošināt projekta veiksmīgu īstenošanu. Šī būs šogad pirmā šāda sanāksme Strasbūrā, un es ticu, ka tā būs nozīmīga platforma, lai stiprinātu projekta atpazīstamību un atbalstu Eiropas līmenī," sacīja Zīle.
Tikšanās piedalījās Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs un valdes locekle Baiba Zauere, kā arī "RB Rail" valdes locekle Kitija Gruškevica. Sarunas gaitā tika apspriesti gan tehniskie, gan finansiālie aspekti, kas patlaban ir aktuāli projekta īstenošanā.
Gruškevica tikšanās laikā norādīja, ka visas Baltijas valstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, tādēļ tiek piemēroti tādi vienoti risinājumi kā projekta pārplānošana un ieviešana kārtās, tehnisko risinājumu pārskatīšana un projekta apjoma samazināšana. "Taču ir arī nacionāla līmeņa jautājumi un risinājumi, kas jārisina, un uz ko sagaidām atbalstu no valdības. Mērķis ir uzbūvēt funkcionējošu dzelzceļa līniju līdz 2030.gadam, taču termiņus ietekmē gan finansējuma pieejamība, gan līdz ar to - tehniskās iespējas," sacīja Gruškevica.
Savukārt Diļevs piebilda, ka ir būtiski, lai Finanšu ministrija un citu nozaru ministrijas aktīvāk iesaistās finansējuma piesaistē.
"Mums jāskatās divos virzienos - gan plānojot nākamo daudzgadu budžetu, gan arī pārskatot esošos fondus. Ir svarīgi identificēt tās aktivitātes, kuras nevar paspēt apgūt plānotajā termiņā, un apsvērt iespēju pārdalīt šos līdzekļus "Rail Baltica" projektam. Šāda proaktīva pieeja ļautu efektīvāk izmantot pieejamos resursus un nodrošināt stabilu finansējumu šim stratēģiski svarīgajam infrastruktūras projektam," papildināja Diļevs.
Viņš minēja, ka Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas piemēra, kur valdība nesen nolēma piešķirt papildu 200 miljonus eiro "Rail Baltica" projektam no CO2 izmešu kvotu tirdzniecības ienākumiem, piebilstot, ka Latvijā būtu jāapsver līdzīgas iespējas, izmantojot dažādus finansējuma avotus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanas iniciatīvām.
"RB Rail" un projekta ieviesēji turpinās cieši sadarboties ar EP deputātiem un citām iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu "Rail Baltica" projekta sekmīgu virzību un īstenošanu, uzsvēra "RB Rail" pārstāvji.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.