Varšavā turpinās strīdi par krustu

Naktī uz otrdienu Varšavā notikusi plaša demonstrācija, kuras dalībnieki pieprasījuši aizvākt koka krustu, kas pie prezidenta pils uzstādīts, pieminot bijušā valsts līdera Leha Kačiņska bojāeju aviokatastrofā. Vakarrīt pie krusta savukārt pulcējušies ļaudis, kuri atbalsta tā atstāšanu pašreizējā vietā – viņi ar ovācijām sveikuši opozīcijas līderi, L. Kačiņska dvīņubrāli Jaroslavu, kurš pie krusta nolicis vainagu.

Reuters atgādina, ka krustu pie prezidenta pils pēc 10. aprīlī notikušās aviokatastrofas, kurā gāja bojā L. Kačiņskis, viņa sieva Marija un vēl 94 cilvēki, novietoja skauti. Gandrīz ik dienu pie tā, pieminot aviokatastrofā bojāgājušos, tiek novietotas sveces un ziedi. Tomēr liela daļa poļu sabiedrības ir pārliecināta, ka prezidenta pils nav īstā vieta, kur jāatrodas krustam, jo vairāk tādēļ, ka amatā jau stājies L. Kačiņska pēctecis prezidenta amatā – Broņislavs Komorovskis. Prezidenta kanceleja, Varšavas arhibīskaps un skautu organizācijas pirms divām nedēļām paziņoja, ka krusts augustā tiks pārvests uz tuvumā esošo Svētās Annas baznīcu. Tomēr 3. augustā, kad bija iecerēta krusta pārvietošana, pie pils pulcējās tūkstošiem L. Kačiņska atbalstītāju, kuri uzskata, ka krustam uz mūžīgiem laikiem jāpaliek pie pils. Protesta akcijas laikā sākās sadursmes ar policiju un prezidenta kancelejas vadītājs Jaceks Mihalovskis bijis spiests atzīt, ka krusta pārvietošana šādos apstākļos ir riskanta.

Naktī uz otrdienu manifestāciju pie pils sarīkojuši ļaudis, kuri vēlas krusta pārvietošanu. "Krusta vieta ir baznīcā", "Jāciena konstitūcija" – tādi bijuši vairāku tūkstošu cilvēku galvenie lozungi, ziņo AP. Demonstrācija tika noorganizēta ar interneta sociālā tīkla Facebook starpniecību – attiecīgajā forumā jau reģistrējušies vairāk nekā 43 000 cilvēku, kuri pieprasa krusta pārvietošanu. Kaut gan pie pils bija pulcējušies aptuveni 100 L. Kačiņska piekritēju, kuri dziedājuši reliģiskus psalmus un lūguši Dievu, manifestācija beigusies bez incidentiem – policija apkārt krustam bija uzstādījusi metāla barjeras un norobežojusi krusta aizstāvjus no tā pretiniekiem.

Pasaulē

Krievijas un Ukrainas kara 1000 dienu robežu iezīmēja vairāki notikumi, kas palielināja kodolkara izredzes - pirmkārt, pa Krievijas teritoriju pirmo reizi trāpīja Rietumu “ATACMS” un “Storm Shadow” raķetes, otrkārt, Kremlis paziņoja par jaunu savas kodoldoktrīnas versiju ar zemāku kodolieroču izmantošanas slieksni. “The Insider” skaidro, kā varētu izskatīties kodolkarš un tā sekas.

Svarīgākais