Tuvojoties 3. oktobrī paredzētajām Brazīlijas prezidenta vēlēšanām, šīs valsts televīzija un radio saņēmuši rīkojumu, saskaņā ar kuru aizliegts ironizēt par kandidātiem uz augsto amatu. Brazīlijas komiķi un satīriķi iecerējuši svētdien Riodežaneiro un citās valsts pilsētās rīkot demonstrācijas, lai protestētu pret šo absurdo likumu.
"Televīzijai un radio aizliegts izmantot viltības, montāžas vai citus audio un video materiālu apstrādes veidus, kuri izsmej vai pazemo kādu kandidātu, partiju vai koalīciju," sacīts likumā, kuru tā pretinieki uzskata par demokrātiskas valsts necienīgu. AP vēsta, ka ironizēšana par kandidātiem vēlēšanu priekšvakarā televīzijas un radio kompānijām draud ar naudas sodu, kas var sasniegt 112 000 dolāru, turklāt atkārtota pārkāpuma gadījumā tām var atņemt raidīšanas licenci. Kaut gan sodi tiek noteikti ļoti reti, kompāniju vadība, bažījoties par iespējamām nepatikšanām, bieži vien nodarbojas ar pašcenzūru. Likums sāk darboties trīs mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām – brīdī, kad tiek izsludināts priekšvēlēšanu kampaņas sākums un televīziju un radio pārplūdina kandidātu reklāmas.
"Vai jūs zināt kaut vienu demokrātisku valsti, kur spēkā būtu šāds likums?" – sarunā ar AP retoriski jautā iknedēļas humora šova vadītājs Marselo Tass, piebilstot, ka likums "pats par sevi ir tik liels joks, uz kādu būtu spējīgi tikai Monty Python veidotāji". Interesanti, ka šis likums neregulē darbību internetā, taču gadījumā, ja kāda televīzijas programma, kas atļāvusies smieties par to vai citu kandidātu, nokļuvusi vispasaules tīmeklī, lieta tiek nodota Augstākās vēlēšanu tiesas izskatīšanai.
Par šīs tiesas noskaņojumu liecina tās bijušā vadītāja Fenando Nevesa sacītais – viņš atzinis, ka likums ir taisnīgs. "Tas domāts, lai novērstu nepatīkamos jokus, neļautu nomelnot kandidātus," viņš sacījis. Sākoties priekšvēlēšanu kampaņai, likums nokļuvis Brazīlijas sabiedrības uzmanības centrā – ietekmīgais laikraksts O Globo savā ievadrakstā nodēvējis to par cenzūru, kas būtu nepieņemama lielākajai daļai pasaules demokrātisko valstu. Mazliet citāds traktējums ir pazīstamajam brazīliešu komentētājam Klovisam Rossi, kurš avīzes Folha de S.Paulo slejās raksta: "Es nedomāju, ka tas ir drauds preses brīvībai, tas drīzāk apdraud Brazīlijas pilsoņu prāta spējas. Es tik daudz gadu aprakstu Brazīlijas politiku, ka man pret šo likumu jau izveidojusies imunitāte. Taču, paraugoties uz to visu ārzemnieka acīm, patiešām var pārņemt šoks," viņš sacījis. Tomēr K. Rossi atzinis, ka likums "pastāvīgi kastrē vēlētāju tiesības uz informāciju".