Džekijs Čans lido Latvijas paviljonā

2010. gada EXPO izstāde Šanhajā sasniegusi savu maksimumu. Vēl nedaudz vairāk par diviem mēnešiem turpināsies izstāde. Līdz 17. augustam izstādi bija apmeklējuši vairāk nekā 41 miljons cilvēku. Plānots, ka kopumā ekspozīcijas redzēs vismaz 70 miljoni apmeklētāju. Pagaidām izstāde ir par maksu, bet Ķīnas valdība jau izplatījusi 20 miljonu bezmaksas ielūgumu uz izstādi tiem (studentiem, mazāk nodrošinātajiem utt.), kas vēlēsies apmeklēt EXPO pēc 1. septembra.

Viens no piedāvājumiem, kas ir izpelnījies īpašu Ķīnas masu informācijas līdzekļu uzmanību, ir Latvijas paviljons. To īpaši uzsvēra EXPO izstādes Šanhajā ģenerālkomisāra asistents Dr. Hu Bo. Izstādē tiek piedāvātas 189 valstu un 57 organizāciju ekspozīcijas. Lai milzīgajā piedāvājumu jūklī apmeklētāji un prese izceltu un pamanītu kādas valsts piedāvājumu, tam jābūt unikālam. Vislielākā skatītāju interese ir par Saūda Arābijas paviljonu, kurā tiek demonstrētas 4D kino iespējas, un ķīnieši ir gatavi stāvēt sešas līdz deviņas stundas rindā, lai izbaudītu tikai dažu minūšu ilgu šovu. Latvijas paviljons izceļas ar īpašu preses uzmanību. Pati šova ideja – cilvēks var lidot – ir vienīgais šāds piedāvājums EXPO. Latvijas piedāvājuma unikalitāte ir piesaistījusi arī daudzu slavenību interesi.

Latvijas paviljonā katru pusstundu tiek demonstrēti gaisa akrobātu priekšnesumi. Tā ir gan lidošana, salto un piruetes gaisā, gan pilnīgi sirreāla staigāšana pa sienām augšup un lejup un citi priekšnesumi. Gaisa tunelī iespējams uz zemes neiespējamais. Skatītāji patiešām ir ar pavērtām mutēm un spiedz no sajūsmas. Latvijas EXPO paviljons ir lielisks panākums gan tehnoloģijas radītājiem, gan tiem, kas piedalās šovā.

Ķīnas publika ir sajūsmā. Varētu teikt, ka Latvijas paviljons ir izcils panākums. Ja vien nebūtu viens smags bet.

EXPO izstādi var salīdzināt ar olimpiskajām spēlēm kultūrā un attīstībā. Latvijas paviljona unikalitāte ir izcils panākums. Tikai diemžēl šis panākums netiek izmantots, lai vispār informētu, kas ir Latvija, lai reklamētu Latviju kā zemi, kuru vērts apciemot un kurā vērts investēt. Ja būtu jārīko EXPO paviljonu čempionāts visnabadzīgākajā informācijā par valsti, Latvijas paviljons pretendētu uz pirmo vietu.

Izcili panākumi, izcils priekšnesums, kas paliks atmiņā ļoti ilgi, bet bez jebkādas asociācijas ar to, kas tā par valsti un kur tā atrodas. Ķīniešiem pēc pasākuma nebija pat izpratnes par kontinentu, kurā meklēt Latviju. Bija ļaudis, kas pēc paviljona krāsojuma sprieda, ka Latvija ir Āfrikas valsts.

Pat nabadzīgākās Okeānijas, Āfrikas vai Karību jūras salu valstis, kuras izstādē piedalās ar nelielu stendu pasaules daļas apvienotajā paviljonā, norāda, kas tā par valsti, kur atrodas, kādas ir valsts nozīmīgākās un atraktīvākās īpatnības. 95% EXPO apmeklētāju ir ķīnieši. Kā uzsvēra Hu Bo, EXPO organizatoru mērķis ir paplašināt ķīniešu redzējumu par pasauli, izglītot Ķīnas ļaudis ģeogrāfijā un kultūru dažādībā. Ir valstis, kas īpaši sagatavojas tieši šādai auditorijai un šādiem mērķiem. Piemēram, pundurvalsts Monako paviljons, kurā vienkāršai publikai tiek demonstrēta filma par valstiņas attīstību un izvietoti eksponāti (formula-1, Monako valdošā nama slavenākie pārstāvji), kas motivētu ķīniešus Eiropas ceļojuma laikā ieplānot līkumu un iegriezties pundurvalstī. Savukārt īpaši aicinātajiem viesiem – bagātajiem ķīniešiem – tiek reklamētas Montekarlo spēļu zāles un ekskluzīvas SPA viesnīcas.

Latvijai vēl ir laiks izmantot Latvijas paviljona panākumus, tos papildinot ar informāciju par valsti, tranzīta, tūrisma un investīciju iespējām. Ja tas netiks darīts, tad miljoni, kas iztērēti Latvijas paviljonam, neko nedos Latvijas atpazīstamībai.

Pasaulē

No Latvijas atpakaļ uz Ukrainu devies Jurijs, kas kopš 2017. gada dienējis Ukrainas bruņotajos spēkos kā kara ārsts. Diemžēl jaunā cilvēka dzīves stāsts ir izvērties par traģisku notikumu virkni, jo Jurijs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā nokļuva gūstā un tika izziņots par bezvēsts pazudušu. Realizējot gūstekņu apmaiņu, izdevās atgriezties dzimtenē, diemžēl pēc gūsta puisis ir kļuvis lieks gan savai armijas daļai, gan jebkādai kara medicīnai. “Ukraina gūstekņiem netic,” "Kurzemes TV" žurnālistei Gondai Porniecei stāsta mediķis, kas par savam tiesībām šobrīd cīnās ar tiesvedības palīdzību.

Svarīgākais