Lietuvas prezidents apžēlo divus Krievijas spiegus

© Reuters/Scanpix/LETA

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda apžēlojis divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus, paverot ceļu cietumnieku apmaiņai ar Maskavu.

Nikolajs Fļipčenko un Sergejs Moisejenko 2017.gadā tika notiesāti par spiegošanu un šobrīd izcieš piespriesto cietumsodu Lietuvā.

Lietuvas prezidenta dekrētā teikts, ka Krievijas pilsoņi apžēloti, pamatojoties uz jauno kriminālkodeksa pantu, kas stājās spēkā šonedēļ un regulē spiegu apmaiņu.

Dekrēts parakstīts ceturtdien un publicēts piektdien.

"Šobrīd man šajā jautājumā nav vairāk komentāru. Mēs atbildēsim uz iespējamajiem jautājumiem tuvākajā nākotnē," sarunā ar aģentūru BNS piektdien norādīja Nausēdas preses sekretārs.

Saskaņā ar Lietuvas tiesībsargāšanas iestāžu sniegto informāciju Fiļipčenko ir Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) kadru virsnieks, un Viļņas tiesa piespriedusi viņam par spiegošanu desmit gadu ilgu cietumsodu.

Savukārt Moisejenko Šauļu tiesa piespriedusi desmitarpus gadu cietumsodu par kāda Lietuvas armijas virsnieka vervēšanu.

Saskaņā ar panākto vienošanos Maskavai apmaiņā pret abu savu pilsoņu apžēlošanu ir jāapžēlo divi 2016.gadā par spiegošanu notiesātie Lietuvas pilsoņi, atsaucoties uz avotiem, vēsta BNS.

Saskaņā ar šo vienošanos Krievija varētu arī apžēlot par spiegošanu notiesāto bijušo Norvēģijas robežsargu Frodi Bergu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais