Raidījums: Dronu sienas projekts aizvien tikai idejas līmenī; finansējuma nav
Lai sargātu savas robežas pret nelegālo migrāciju, kontrabandu un militāriem draudiem, Baltijas valstis kopā ar Somiju, Norvēģiju un Poliju pērn vienojās izbūvēt tā saukto dronu sienu. Pagājis jau gandrīz gads, taču projekts joprojām ir tikai ideja un tam nav konkrētas aprises. Igauņi ar ideju vērsās arī Eiropas Komisijā, cerot uz atbalstu, taču finansējumu komisija atteica, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pērn maijā Baltijas, Polijas, Somijas un Norvēģijas Iekšlietu ministru sanāksmē Rīgā no igauņiem izskanēja ideja uz robežas ar Krieviju veidot dronu sienu.
Lidrobotus izmanto gan kontrabandas vešanai pāri robežai, gan spiegošanai. Šobrīd valstis pret to cīnās patstāvīgi. Piemēram, mūsu robežsardze pirms diviem gadiem iegājās mobilas pretrdronu sistēmas, ar kurām var pārtvert un apturēt lidrobotus, bet vienota dronu siena palīdzētu valstīm koordinēt robežu apsardzību.
Iecere bija nosegt teju visu 2500 km garo Eiropas ārējo robežu ar Krieviju, - izvietot tehnoloģijas, lai novērotu, identificētu un notriektu dronus pat pirms tie sasnieguši robežu. Igauņi iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijas fondā, kas paredzēts cīņai ar nelegālo migrāciju un kontrabandu.
Projektu rakstīja Igaunijas policija un robežsardze, bet uz finansējumu pretendēja vēl trīs valstis - Latvija, Lietuva un Polija. Somija piedalījās kā novērotāja.
Igauņi komisijai prasīja 12 miljonus eiro, kas bija viss pieejamais fonds. No tiem 4 miljonus ierēķināja sev, bet pārējiem dalībniekiem - katram ap 2,6 miljoniem.
Pagājušajā nedēļā komisija paziņoja, ka projektu nefinansēs. No astoņiem iesniegtajiem priekšlikumiem atbalstu saņēma četri. Dronu siena komisijas ieskatā neatbilda fonda kritērijiem. Kādus projektus atbalstīs, komisija raidījumam neatbildēja, to varēšot uzzināt pēc grantu līgumu parakstīšanas.
Igaunijas policija un robežsardze Eiropas komisijas vērtējumam nepiekrīt, jo uzskata, ka projekts atbilda galvenajiem Eiropas pārapbruņošanas plāna “Rearm Europe” kritērijiem. Neoficiāli izskanējis, ka atteikums saistīts ar to, ka igauņu plāns bija pārāk vispārīgs.
Nesaņemot naudu no Eiropas Komisijas dronu sienas izbūvei, igauņi apņēmušies meklēt citus finansējuma avotus, piemēram, no nacionālā budžeta. Naudu budžetā meklēs arī Lietuva, tomēr Lietuva gaida uz Igaunijas priekšlikumiem, ko tagad darīt. Tikmēr Latvija joprojām cer uz Eiropas naudu.
Skaidra plāna sienas izbūvei nevienam nav, tāpēc konkrēti pateikt, cik drīz to izveidos, nevar.