Vācijas valdība pieņēmusi lēmumu līdz 2030. gadam pagarināt valsts atomelektrostaciju (AES) darbību, atsakoties no iepriekšējā kanclera Gerharda Šrēdera valdības plāniem ar 2021. gadu atteikties no kodolenerģijas. Pret valdības lēmumu jau paspējuši protestēt vides aizstāvji, kuri uzskata, ka AES rada lielus draudus.
Kaut gan socioloģiskās aptaujas liecina, ka vairākums vāciešu iestājas par AES slēgšanu, kanclere Angela Merkele uzskata, ka atteikties no kodolenerģētikas vēl ir pāragri, jo valstī pagaidām nav pietiekams atjaunojamās enerģijas avotu daudzums. Vakarrīt A. Merkele pauda pārliecību, ka valdības pieņemtais lēmums jāapstiprina tikai parlamenta apakšpalātā, kur valdošajai koalīcijai ir pietiekams balsu vairākums, bet par to nebūs jābalso augšpalātai, kur vairākums ir opozīcijai, vēsta AP.
Pašlaik Vācijā darbojas 17 atomelektrostaciju. Saskaņā ar jauno plānu vecākās no tām strādās par astoņiem gadiem ilgāk, nekā bija ieplānots, bet jaunākās varēs izstrādāt elektrību vēl 14 gadu pēc ieplānotā ekspluatācijas termiņa beigām, paziņojis Vācijas vides ministrs Norberts Retgens.
AFP vēsta, ka sarunas par šo lēmumu bijušas ļoti sarežģītas un apspriede ilgusi 12 stundu. Tās laikā valdība nolēmusi, ka uzņēmumi, kuri apgādā iedzīvotājus ar elektrību, maksās īpašu ekoloģisko nodokli. Tiek pieļauts, ka jaunā nodeva ļaus ik gadu novirzīt trīs miljardus dolāru atjaunojamās enerģijas avotu attīstībai.
"Mēs kopīgiem spēkiem esam atraduši ceļu, kā Vācijai virzīties uz priekšu," paziņojis ekonomikas ministrs Rainers Brēdele, piebilstot, ka AES darbības termiņa pagarināšana ir daļa no jaunās enerģētikas koncepcijas, kuru valdība 28. septembrī piedāvās izskatīšanai parlamentā. AFP ziņo, ka šo lēmumu jau kritizējušas vides aizsardzības organizācijas ar Greenpeace priekšgalā un Vācijas Zaļo partija. Arī Austrijas vides aizsardzības ministrs Niki Berlakovičs norādījs, ka tas ir "smags trieciens atjaunojamās enerģētikas attīstībai". Tajā pašā laikā Vācijas valdības izveidotas komisijas atzinumā norādīts, ka bez kodolenerģijas izmantošanas Vācija nespēs pildīt savas saistības līdz 2050. gadam par 80%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu atmosfērā.