ASV prezidents Baraks Obama paziņojis par nodomu ieguldīt 50 miljardus dolāru infrastruktūras – ceļu, dzelzceļu un lidostu skrejceļu – modernizācijā, cerot, ka šis solis palīdzēs arī samazināt strauji pieaugušo bezdarba līmeni.
Prezidenta plānu jau paspējuši kritizēt opozīcijā esošie republikāņi, kuri uzskata, ka tas tikai palielinās budžeta tēriņus.
AP vēsta, ka saskaņā ar B. Obamas plānu sešu gadu laikā iecerēts pārbūvēt autoceļus 240 000 kilometru garumā, ierīkot vai modernizēt dzelzceļa sliedes 6500 un modernizēt lidostu skrejceļus 240 kilometru garumā. "Mēs nevaram kļūt par plaukstošu valsti, veicinot skopumu, spēlējot Volstrītā un saņemot peļņu tikai uz papīra. Mēs to varam izdarīt, tikai ražojot reālu produkciju, kuru spējam pārdot, investējot cilvēkos, kuri būvē šo valsti, – strādniekos, vidusšķirā un mazajā biznesā," uzstājoties ar uzrunu, kas bija veltīta Darba dienai, sacījis B. Obama, aicinot republikāņus nelikt šķēršļus modernizācijai.
Infrastruktūras un enerģētikas sistēmas modernizācija bija viens no B. Obamas priekšvēlēšanu solījumiem, taču vairāk nekā pusotra gada laikā reāla rīcība šā solījuma pildīšanā nebija novērojama. Politologi atzīmē, ka B. Obama sava plāna realizācijai izvēlējies piemērotu brīdi, jo jaunā programma, neraugoties uz tās dārdzību, paredz darba vietu radīšanu un socioloģiskās aptaujas liecina, ka tieši šo problēmu amerikāņu vēlētāji uzskata par svarīgāko.
"Lai ekonomika atbilstu XXI gadsimta prasībām, nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas infrastruktūrā – ceļos, tiltos, dambjos, ātrgaitas dzelzceļos un, kas ir īpaši svarīgi, mūsdienīgos elektrotīklos un liela ātruma internetā. Investīcijas, kas paredzētas rītdienai, jau šodien radīs daudz darba vietu privātajā sektorā," uzsvēris prezidents.
Plānots, ka šodien Klīvlendā viņš paziņos par citiem pasākumiem, kas vērsti uz ASV ekonomikas stimulēšanu, tajā skaitā plānu finansiāli atbalstīt mazo biznesu. Attiecīgs likumprojekts jau ir izstrādāts, taču tā izskatīšanu pagaidām Senātā bloķē republikāņi. "Mums ir līdzekļi, lai visus šos plānus ieviestu, un tie neprasīs budžeta deficīta palielināšanu. Mēs strādāsim ar kongresmeņiem, lai viņus par to pārliecinātu," sacījis prezidents.
AP gan prognozē, ka sadarbība ar republikāņiem var izrādīties neiespējama, – uz to norādījis arī Senāta vairākuma līdera Harija Reida (demokrāta) pārstāvis Džims Menlijs, kurš atgādinājis, ka arī daudzi demokrātu kongresmeņi samērā rezervēti izturas pret plāniem palielināt federālos izdevumus. Jāatgādina, ka 2. novembrī notiks ASV Kongresa starpvēlēšanas, un pašlaik jau pilnā sparā rit priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiķi nav raduši atkāpties no deklarētajiem principiem.