Pētījums atklāj, kas Covid-19 pandēmijas laikā varētu notikt ar valstu militārajiem izdevumiem

Militārie izdevumi pasaulē 2019.gadā pieauguši līdz augstākajam līmenim 30 gados, bet turpmāk pandēmijas ietekmē, visticamāk, samazināsies, secināts pirmdien publiskotajā Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) ziņojumā.

Institūts aplēsis, ka militārie izdevumi pērn palielinājušies par 3,6%, salīdzinot ar 2018.gadu, un sasnieguši 1,91 triljonu ASV dolāru.

SIPRI pieļauj, ka militārie izdevumi varētu būt sasnieguši kulmināciju, jo jaunā koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmējusi ekonomiku, un tam būs liela ietekme uz valdību budžetiem un izdevumiem 2020.gadā.

Spriežot pēc vēstures, militārie izdevumu turpmāk samazināsies, līdzīgi kā tas bija pēc finanšu krīzes 2008. un 2009.gadā, norādīja SIPRI eksperts Nans Tians, piebilstot, ka toreiz krīze "nebija ne tuvu tik smaga kā tagad".

Viņš vērsa uzmanību, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē ievērojamu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu.

"Valstīm būs jāsāk ražot tas, kam varēs piešķirt naudu. Valdībām būs jāizsver veselības aprūpe, izglītība vai infrastruktūra salīdzinājumā ar armiju," sacīja Tians.

Aplūkojot militāros izdevumus 2019.gadā, vadošais spēks bijis ASV militāro izdevumu palielināšanās pēdējos divos gados, kas paaugstinājusi globālos militāros izdevumus, kā arī Ķīnas un Indijas militārie izdevumi, norādīja Tians.

Militāro izdevumu ziņā pirmo vietu pārliecinoši ieņem ASV, kas militārajām vajadzībām pērn izlietojušas 732 miljardus dolāru, un tas veidojis 38% no kopējiem militārajiem izdevumiem pasaulē.

ASV militārie izdevumi bijuši gandrīz tikpat lieli, cik nākamajām desmit valstīm ar lielākajiem militārajiem izdevumiem, kopā rēķinot.

Laikā no 2017.gada līdz 2019.gadam ASV militārie izdevumi galvenokārt palielinājušies, jo pieaudzis karavīru skaits un modernizēti tradicionālie un kodolspēki, secināts SIPRI pētījumā.

Otri lielākie militārie izdevumi - 261 miljards dolāru - pērn bijuši Ķīnai, aplēsis institūts.

Trešajā vietā ierindojusies Indija ar 71,1 miljardu dolāru, bet tai seko Krievija ar 65,1 miljardu dolāru un Saūda Arābija.

Šo piecu valstu militārie izdevumu veidojuši 62% no kopējiem militārajiem izdevumiem pasaulē.

Atšķirībā no pārējām pirmā piecnieka valstīm Saūda Arābijas militārie izdevumi samazinājušies par 16% līdz aptuveni 62 miljardiem dolāru.

"Mēs gaidījām, ka Saūda Arābija saglabās izdevumus tādus pašus vai pat nedaudz palielinās, ņemot vērā tās dalību dažādos konfliktos," sacīja Tians, norādot uz konfliktu Jemenā un citām sadursmēm ar Irānu.

Krievijas militārie izdevumi pērn pieauguši par 4,5%.

Valstu ar lielākajiem militārajiem izdevumiem desmitnieku pērn noslēdza Francija, Vācija, Lielbritānija, Japāna un Dienvidkoreja.

Vācijas militārie izdevumi 2019.gadā palielinājušies par 10%, sasniedzot 49,3 miljardus dolāru, kas ir lielākais pieaugums, kāds reģistrēts kādā no saraksta pirmajām 15 valstīm, atklāja Tians.

Viņš to skaidroja ar Vācijas centieniem sasniegt NATO izvirzīto mērķi atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā arī draudiem no Krievijas.

SIPRI atklāja, ka ieguvis datus no 155 valstīm, bet pētījumā aplūkotas pavisam 169 valstis.

Dati nav iegūti, piemēram, par Ziemeļkoreju, jo tos nav iespējams neatkarīgi apstiprināt. Turkmenistāna un Uzbekistāna nesniedza informāciju, bet Vjetnama 2012.gadā paziņoja, ka informācija par armiju ir valsts noslēpums.

Dati ietver informāciju par algām, operāciju izmaksām, ieroču un aprīkojuma iegādi, kā arī pētījumiem un attīstību, norādīja SIPRI.