Nobela prēmija ekonomikā piešķirta izsoļu teorijas pētniekiem

© Reuters/Scanpix/Leta

Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta ASV Stenforda universitātes zinātniekiem Polam Milgromam un Robertam Vilsonam par izsoļu teorijas pētījumiem.

Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija norāda, ka Milgroms un Vilsons atzinīgi novērtēti par "izsoļu teorijas uzlabojumiem un jaunu izsoļu formātu izgudrojumiem".

Akadēmijas paziņojumā teikts, ka 72 gadus vecā Milgroma un 83 gadus vecā Vilsona atklājumi devuši ieguvumus pārdevējiem, pircējiem un nodokļu maksātājiem visā pasaulē.

Vilsons izstrādājis teoriju kopīgas vērtības izsolēm, bet Milgroms radījis krietni vispārīgāku izsoļu teoriju, analizējot solīšanas stratēģijas dažāda formāta izsolēs.

Prēmija ir 10 miljoni zviedru kronu (960 tūkstoši eiro).

Pagājušajā gadā Nobela prēmiju ekonomikā saņēma ASV strādājošie zinātnieki Abidžits Banerdži, Estere Diflo un Maikls Krēmers par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu pasaulē.

Zviedru fiziķis un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels 1896.gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā nodibināja Zviedrijas centrālā banka, un tā tiek piešķirta kopš 1969.gada.

Pasaulē

Sakaru sistēmas bruņotajos spēkos dēvē par armijas nervu. Mūsdienīgas kaujas operācijas, kurās ir iesaistīti dažādu veidu karaspēki, bez efektīviem sakaru līdzekļiem nav iespējamas. Polijas armijā sakaru jomā šobrīd nav tā labākā situācija, bet drīz tas mainīsies, jo bruņotajos spēkos tiks ieviesta jaunā lāzera informācijas tehnoloģija, kas nodrošina ātru un drošu datu pārsūtīšanu. Lāzera tehnoloģija ir izturīga pret traucējumiem un noklausīšanos, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Svarīgākais