Šā gada Nobela Miera prēmijas laureāta, apcietinājumā esošā cilvēktiesību aktīvista Liu Sjaobo sievai nedēļas nogalē ir piemērots mājas arests un ierobežoti sakari ar ārpasauli.
Pagājušās nedēļas nogalē Miera prēmijas laureāta sieva Liu Sja apciemoja savu vīru cietumā, bet pēc atgriešanās no turienes viņai piemērots mājas arests, – tā viņa pati bija ierakstījusi savā Twitter vietnē. Cilvēktiesību organizācijas Amnesty International Āzijas un Klusā okeāna reģiona nodaļas vadītāja vietniece Ketrīna Beibere ir pieprasījusi, lai Ķīna nekavējoties atklāj disidenta sievas atrašanās vietu. "Ķīnas varasiestādes var vēlēties novērst uzmanību no tūkstošiem sirdsapziņas cietumnieku, bet Liu Sjas mocīšana noteikti nav veids, kā to panākt," teikts viņas paziņojumā.
Miera prēmijas piešķiršanu notiesātajam disidentam Ķīna ir nodēvējusi par "piedauzību", un tā esot vēl viena izpausme rietumvalstu bailēm no Ķīnas pieaugošās ietekmes pasaulē. Ķīnas valdība pie sevis ir izsaukusi Norvēģijas vēstnieku, lai izteiktu savas iebildes pret prēmijas piešķiršanas komitejas izvēli. Par zīmi, ka attiecības starp abām valstīm ir pasliktinājušās, Ķīnas valdība vakar atcēlusi ieplānoto tikšanos ar Norvēģijas zvejsaimniecības ministru, kurš jau bija ieradies Pekinā, vēsta AP.
Uzzinājis par sev piešķirto Miera prēmiju, Liu paziņoja, ka velta to visiem 1989. gadā notikušo Tjaņaņmiņa laukuma protesta akciju dalībniekiem – viņš tos nodēvēja par "upuriem". Prēmijas laureāts pats bija viens no toreizējās protesta kustības līderiem. Savukārt 2008. gadā viņš kopā ar domubiedriem sacerēja Hartu 08, kurā nosodīja pilsonisko brīvību trūkumu Ķīnā un aicināja veikt demokrātiskas reformas. Pagājušajā gadā viņam tika piespriesti 11 gadu cietumā par aicinājumiem gāzt valsts varu.
Liu Sjaobo advokāts Šans Baodzjuņs ir izteicies, ka Ķīnā cenzūras dēļ varētu būt visai maz cilvēku, kas vispār zina par sava tautieša panākumu. "Protams, es vēlētos, lai šī balva viņam palīdzētu tikt ārā no cietuma, tomēr nav daudz cerību, ka tā notiks," viņš sacīja.
Ķīnas rīcību ir nosodījis arī Tibetas garīgais līderis dalailama. "Ķīnas valdība nepieņem citādus uzskatus," sarunā ar Japānas žurnālistiem vakar sacīja dalailama. Viņš uzskata, ka Ķīnas valdībai ir jāmainās un ka atvērta sabiedrība ir "vienīgais veids, kā izglābt visu Ķīnas tautu". Dalailama pats ir 1989. gada Miera prēmijas laureāts.