Slovākijas centrālās bankas vadītājam izvirzītas apsūdzības korupcijā

© Edmunds Brencis

Slovākijas centrālās bankas prezidentam un Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklim Peteram Kažimīram izvirzītas apsūdzības korupcijā, trešdien paziņojusi prokuratūra.

"2021.gada 8.oktobrī Īpašās prokuroratūras prokurors izvirzīja apsūdzības P.K. saistībā ar korupcijas noziegumu," pavēstīja prokuratūras preses pārstāve, atbildot uz jautājumu par kriminālprocesu pret Kažimīru.

Slovākijas amatpersonas kriminālnoziegumos aizdomās turamo vārdus nepublisko.

Jau vēstīts, ka Kažimīrs otrdien noliedza apsūdzības kukuļdošanā, kuras viņam izvirzījusi prokuratūra.

Vietējā prese, citējot vairākus vārdā nenosauktus avotus, iepriekš bija ziņojusi, ka Kažimīrs, kurš ir arī bijušais vicepremjers un bijušais finanšu ministrs, ir apsūdzēts korupcijā.

Vietējie mediji ziņoja, ka šī apsūdzība ir saistīta ar liecību, kuru sniedzis bijušais Slovākijas nodokļu pārvaldes vadītājs Františeks Imrece, kurš tagad ir apsūdzēts korupcijā.

Ziņu vietnē 'Aktuality.sk' vēstīts, ka Kažimīrs bijis starpnieks korupcijas lietā, nododot Imrecem apmēram 50 000 eiro. Imrece pērn tika apsūdzēts korupcijā un sadarbojas ar policiju.

Slovākijā pēdējos gados apsūdzības korupcijā izvirzītas tiesnešiem, augsta ranga policijas amatpersonām un civildienesta ierēdņiem.

Kažimīrs ir augstākā ranga bijusī amatpersona, kas līdz šim apsūdzēta kāda nozieguma izdarīšanā bijušā premjerministra Roberta Fico valdīšanas laikā.

Fico populistiski kreisā partija "Smer-SD" zaudēja varu parlamenta vēlēšanās 2020.gadā, kurās uzvarēja centriski labējā pretkorupcijas partija "Vienkāršie cilvēki un neatkarīgās personības" (OLaNO). Kopš šī partija nāca pie varas 2020.gada martā, korupcijā ir apsūdzēti vairāki desmiti augsta ranga amatpersonu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais