Īrijai aizdos 85 miljardus
Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru apspriedē apstiprināts 85 miljardus eiro vērtais Īrijas ekonomikas glābšanas plāns, kas paredzēts Īrijas budžeta deficīta segšanai un grūtībās nonākušo banku finansēšanai.
Īrijas valdība šomēnes pēc ilgas pretošanās tomēr piekrita aicinājumiem izmantot ES un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pakalpojumus, lai iegūtu aizdevumu, ar ko mazināt budžeta deficītu. Pēc valsts naudas ieguldīšanas četrās uz sabrukuma robežas nonākušās komercbankās Īrijas budžeta deficīts šogad varētu sasniegt 32 procentus no iekšzemes kopprodukta. No aizdevuma 35 miljardus eiro saņems Īrijas banku sektors.
Vakardienas sarunu dalībnieki bija vēlējušies panākt risinājumu, pirms pirmdien darbu atsāk finanšu tirgi, tādējādi nodrošinot Īrijai labākus rādītājus. Eiropas valstu pārstāvji cer, ka Īrijas glābšana atjaunos investoru uzticību eirozonai, kuras stabilitāti ir ietekmējušas Grieķijas, Spānijas un Portugāles budžeta problēmas.
Aizdevēji sagaida, ka Īrija īstenos taupības politiku, lai mazinātu budžeta tēriņus un kāpinātu ienākumus. Lai mazinātu budžeta deficītu, Īrijas valdība ir izstrādājusi trīs budžeta ārkārtas grozījumus, un pagājušajā nedēļā publiskotais četru gadu plāns paredz tēriņus šajā laikā samazināt par desmit miljardiem eiro, bet nodokļu ienākumus palielināt par pieciem miljardiem, vēsta BBC.
Daudzi cilvēki Īrijā uzskata, ka daļa finansiālas atbildības par finanšu krīzi ir jāuzņemas ārvalstu bankām, kas Īrijā ieplūdināja naudu un veicināja kredītu burbuli. Tomēr gan Īrijas valdība, gan Eiropas Komisija izslēdz iespēju, ka Īrijas banku parādus ārvalstu finanšu iestādēm varētu kaut daļēji norakstīt, jo tas atstātu negatīvu ietekmi uz globālo banku sektoru. Lielākie Īrijas banku aizdevēji ir no Lielbritānijas, Vācijas un ASV.
Nedēļas nogalē vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku piedalījās demonstrācijā pret taupības politiku un lielo aizdevumu, kuru, kā viņi uzskata, Īrija nespēs atmaksāt. Opozīcijas partijas ir pieprasījušas, lai valdības vadītājs Braiens Kovens atbild par savu ekonomikas politiku un atkāpjas no amata. Opozīcija arī kritizē starptautiskā aizdevuma saņemšanu un tā noteikumus. Savukārt publiskā viedokļa aptaujas dati vēsta, ka 57 procenti īru dod priekšroku valsts bankrota pasludināšanai, nevis aizņēmumam.