NATO iedarbinātais krīzes vadības mehānisms ir jāuztver kā signāls aliansei nedraudzīgajām valstīm, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Vargulis.
Viņš pavēstīja, ka NATO krīzes vadības mehānisma elementus iedarbina pēc nepieciešamības. Tie var būt gan izlūkošanas stiprināšana, spēku nosūtīšana vai to mobilizācija. Lielā mērā tā ir gatavības celšanas alianses iekšienē.
Pēc pētnieka paustā, tas ir signāls potenciālajam pretiniekam, ka NATO redz, kas notiek, apzinās darbības un gatavojas tam, un, ja no pretinieka sekos kādas darbības vai aktivitātes, varētu sekot jau sagatavota rīcība no alianses puses.
Runājot par aizvadīto NATO ārlietu ministru sanāksmi Rīgā, kur sabiedrotie pauda stingru atbalstu Ukrainai un deva skaidru ziņojumu Krievijai, ja tā iebruks Ukrainā, tai būs jāmaksā augsta cena un jārēķinās ar politiskām un ekonomiskām sekām, Vargulis uzsvēra, ka ārlietu ministru ziņa bija vienota un solidāra.
"Publiskie vēstījumi attiecība uz Ukrainu bija stingri un nepārprotami. Ukrainas ārlietu ministra dalība sanāksmē zināmā mērā pastiprina ciešo sadarbību un partnerību starp NATO un Ukrainu. Vēstījums bija, ka visas 30 alianses dalībvalstis apzinās riskus un apdraudējumu, kādu patlaban rada Krievija Ukrainas situācijā," pauda eksperts.
Viņš norādīja, ka patlaban ir grūti paredzēt, kāda tieši būs politiskā vai ekonomiskā pretdarbība, jo visa komunikācija ir mēģinājums atturēt Krieviju no jebkāda veida darbībām. Eksperts aicināja arī ņemt vērā, ka Krievijas spēku apmērs, kas patlaban ir pie Ukrainas robežām, ir ievērojams gan skaita, gan arī spēju ziņā. Tās ir augstākās klases un jaunākās spējas, kas ir Krievijas arsenālā, līdz ar to tas var liecināt par plaša mēroga potenciālu rīcību pret Ukrainu.
Runājot par Krievijas iespējamo atbildi NATO ārlietu ministru paustajai nostājai, Vargulis uzsvēra, ka tas liek aizdomāties, apzinoties, ka NATO raida skaidru signālu. Eksperta ieskatā, Krievija patlaban nedomā par to, ka NATO varētu iesaistīties tiešā militārā darbībā, jo Ukraina nav NATO dalībvalsts. Tomēr nevar izslēgt arī to, ja situācija eskalēsies un notiks kaut kāda agresija pret Ukrainu, NATO sniegs atbalstu, piemēram, finansiālu vai nosūtot bruņoto spēku spējas. Varguļa ieskatā, Krievija to apzinās, taču nevienam nav ilūzijas, ka NATO kā alianse iesaistīsies jebkāda veida militārajās darbībās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija norādījis, ka Krievija uzstās uz dialogu ar ASV un NATO par stingru vienošanos izstrādi, kas izslēgtu NATO tālāku paplašināšanos austrumu virzienā. Jautāts, vai NATO paplašināšanos Krievija uztver kā sava veida apdraudējumu, eksperts atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka šāda nostāja, kas ir stiprināta Putina prezidentūras laikā, ir pastāvoša Krievijas ārējās un drošības politikas vienība.
"Krievija vēlētos, lai šādos vai līdzīgos pasākumos, proti, NATO ārlietu ministru sanāksmēs vai gaidāmajā NATO samitā Madridē, kas notiks nākamgad, tiktu panākta rakstiska vienošanās, ka Ukraina un Gruzija nevar kļūt, vai nekad nekļūs par NATO dalībvalstīm. Krievija alianses paplašināšanos uztver kā apdraudējumu un ierobežošanu. Tā saistāma ar to, ka ģeopolitiskajā spēlē valstis izvēlas pieslieties drīzāk aliansei, nevis Krievijas piedāvātajam sadarbības modelim," sacīja Vargulis.
Runājot par būtiskāko, kas panākts NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā, eksperts atzīmēja, ka tika dota zaļā gaisma jaunas stratēģiskās koncepcijas izstrādei, līdz ar to sanāksme Rīgā ieies vēsturē kā vieta, kur šim procesam tika dots starts.
Pēc Varguļa paustā, tuvāko septiņu, astoņu mēnešu laikā alianse izstrādās jauno stratēģisko koncepciju, ko paredzēts apstiprināt NATO samitā Madridē, kur tiksies valstu un valdību vadītājs. Tas būs nozīmīgs dokuments, jo alianse radīs atbildes uz pastāvošajiem draudiem, ar kuriem tā sastopas. Nav runa tikai par Krievijas pieaugošo militāro varu vai Krimas aneksiju, bet arī par Ķīnas pieaugošo militāro varu, kas izpaužas dažādos veidos, arī kibervidē. Stratēģijā ieskicēts arī kosmoss kā jauna dimensija, arī ASV skatījums uz Transatlantiskajām attiecībām, kas mainījušās vairāku ASV administrāciju kontekstā, arī Afganistāna un no misijas tajā gūtās mācības.
"Tas viss kopumā pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski mainījis starptautisko drošības vidi, ar kādu alianse saskārās iepriekš, kad 2010.gadā tika apstiprināta tā laika stratēģiskā koncepcija. Tas ir nozīmīgs solis. Valstis ir vienisprātis, ka ir jārada šāds stratēģisks dokuments un Rīga kā vieta, kur šo procesu iedarbināja, paliks vēsturē," sacīja eksperts.
LETA jau rakstīja, ka 30.novembrī un 1.decembrī Rīgā notika NATO ārlietu ministru sanāksme, kur līdzās aktuālo drošības izaicinājumu risināšanai tika pārrunāta sadarbība ar partneriem un Eiropas Savienību, kā arī sākās diskusijas par alianses jauno stratēģisko koncepciju.