Melbārde pauž, kas varētu apturēt Krieviju

© Rūta Kalmuka/F64

Eiropas Savienības (ES) politiskajai vadībai ir politisks un morāls pienākums Ukrainai piešķirt bloka kandidātvalsts statusu, intervijā aģentūrai LETA teica Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Dace Melbārde (NA).

Viņa norādīja, ka to, kādas būs diskusijas par šo jautājumu visās 27 ES dalībvalstīs, rādīs laiks. Politiķe pauda apņēmību strādāt, lai aizstāvētu Ukrainas tiesības kļūt par pilnvērtīgu ES dalībvalsti. Arī kara seku likvidēšanai, EP deputātes ieskatā, un Ukrainas atjaunošanai turpmāk ES būs nozīmīga loma.

Melbārde akcentēja, ka Eiropas Komisija (EK) kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma ir piešķīrusi jau vairāk nekā 500 miljonu eiro finansiālo atbalstu, lai sniegtu humāno palīdzību Ukrainai. Papildus palīdzības sniegšanai tiek izmantoti ES banku attīstības programmu instrumenti, kohēzijas fondi, migrācijas instrumenti bēgļu uzņemšanai ES iekšienē, kā arī piešķirta 1,2 miljardu eiro makrofinansiālā palīdzība. Tāpat turpinās darbs pie ES pieejamo finanšu instrumentu pārskatīšanas papildu palīdzības Ukrainai nodrošināšanai. Pēc politiķes paustā, dažāda veida finansiālā palīdzība no ES puses Ukrainai arī turpināsies.

Jautāta, kas varētu apturēt Krieviju, Melbārde uzsvēra, ka Krievijas karu Ukrainā var apturēt vienota, stingra un konsekventa Rietumu pasaules, tostarp ES, NATO un citu starptautisko institūciju un organizāciju nostāja, kas ietver plašu politisko, finansiālo, militāro un humāno atbalstu un palīdzību Ukrainai, kā arī stingras sankciju politikas turpināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju.

Runājot par to, kādus riskus Baltijas valstīm varētu radīt tas, ja Krievija Ukrainā netiek apturēta, EP deputāte norādīja - neskatoties uz to, ka Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis, tuvākajā laikā ir jāpanāk pastāvīgu NATO spēku izvietošana mūsu reģionā.

"Pastāvīgu NATO spēku izvietošana Baltijas valstīs būs spēcīgs signāls ne tikai Krievijas atturēšanai no potenciālas agresijas pret NATO dalībvalstīm, bet arī ārvalstu investoriem mūsu reģionā. Tāpat ir apsveicams, ka Somijā un Zviedrijā patlaban notiek aktīvas debates par dalību NATO. Šo abu valstu iestāšanās NATO tikai nostiprinās Baltijas valstu drošību reģionā," norādīja EP deputāte.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais