Austrālijas plūdi nodarījuši milzīgus postījumus

© Scanpix

Pēdējo mēnešu spēcīgo lietusgāžu dēļ applūdusi trešā lielākā Austrālijas pilsēta Brisbena, kā arī liela daļa no pārējās štata teritorijas. Sagaidāms, ka postījumu seku novēršanai būs nepieciešami vairāki gadi.

Lietus dēļ ir pārplūdusi Brisbenas upe, un liela daļa Kvīnslendas štata galvaspilsētas Brisbenas pašlaik atgādina duļķainu ezeru, ziņo Reuters. Zem ūdens ir 12 tūkstoši māju, bet 118 tūkstošos māju vairs nav pieejama elektroenerģija un dzeramais ūdens. Sabojāta ir daļa no pilsētas infrastruktūras – tai skaitā izskalotas ielas. Pilsētas iedzīvotāji pārvietoties var vienīgi ar laivām. Plūdu dēļ dzīvību zaudējuši vismaz 19 cilvēki, bet 61 pazudis bez vēsts. Kopumā par dabas katastrofas zonu ir pasludinātas trīs ceturtās daļas no Kvīnslendas štata – tā ir teritorija, kas līdzinās Dienvidāfrikas platībai.

"Dažviet pilsēta izskatās pēc karadarbības zonas," aplūkojusi plūdu postījumus, vakar sacīja Kvīnslendas štata premjerministre Anna Blaia. "Viss, ko varēju redzēt, bija tikai jumti, kas slejas ārā no ūdens. Un zem katra no jumtiem ir šausmu stāsts." Viņa, izvērtējusi postījumus Brisbenā un citviet Kvīnslendā, sacīja, ka atjaunošanas darbu apjoms līdzināsies tiem, kas bija jāveic pēc kara. Apdrošinātājiem plūdi izmaksās vismaz vienu miljardu dolāru, bet kopumā nodarītais posts tiek lēsts sešu miljardu dolāru apmērā. Ir izskaloti ne tikai ceļi, tilti un dzelzceļa līnijas, bet cietusi arī ogļu rūpniecības nozare.

Pašlaik ūdens līmenis ir metru zem līmeņa, kas tika sasniegts 1974. gada plūdu laikā, un Brisbenas upes līmenis ir sācis kristies, vēsta BBC. Plūdu draudi gan saglabājas, jo mitrā sezona ilgs vēl divus mēnešus. Pēdējo mēnešu laikā šajā reģionā ir bijis neparasti daudz nokrišņu, kuru dēļ zeme ūdeni vairs nespēj uzsūkt, upju dambji daudzviet ir pilni. Austrālijas meteoroloģijas birojs brīdina, ka Kvīnslendas ziemeļu krastā veidojas ciklons, kas var atnest jaunas lietusgāzes, tomēr tiek prognozēts, ka ciklons virzīsies prom no krasta.

Lielais nokrišņu daudzums šajā sezonā tiek saistīts ar Klusā okeāna klimata parādību La Ninja – par normu lielāks ūdens temperatūras kritums, kas Klusā okeāna austrumu daļā izraisa gaisa temperatūras pazemināšanos. La Ninja Austrālijā, Indijā un Indoķīnas pussalā izraisa musonu lietus, turpretim Karību jūras valstīs un ASV – sausumu un vētras.

Svarīgākais