Krievijas kodoldegvielas nozare līdz šim lielā mērā palikusi Eiropas sankciju neskarta, un kodoldegvielas piegādes no Krievijas uz ES valstīm turpinās. Daži aizliegumi, ko ES noteikusi Krievijas kodolenerģijas sektoram, piemēram, aizliegums iebraukt ostās Krievijā reģistrētiem kuģiem, kas transportē kodoldegvielu, ir nepilnīgi un tos iespējams apiet.
Krievija ir dominējoša spēlētāja pasaules kodoldegvielas tirgū. Eiropā ir 18 krievu kodolreaktori, tai skaitā Somijā, Slovākijā, Ungārijā, Bulgārijā un Čehijā. Visi šie reaktori paļaujas uz Krievijas uzņēmumu "Rosatom" degvielas piegādēm un citiem pakalpojumiem. Neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Ungārija augustā paziņoja, ka "Rosatom" valstī būvēs vēl divus reaktorus.
"Greenpeace" aktīviste Ariadna Rodrigo telekanālam CNBC norādīja, ka Ungārija un Bulgārija visskaļāk iebildušas pret sankciju piemērošanu Krievijas urānam un kodolenerģijas tehnoloģijām.
Pagājušajā gadā lielākie urāna piegādātāji ES bija Nigēra (24,3%), Kazahstāna (23%) un Krievija (19,7%), kam sekoja Kanāda un Austrālija, liecina pēdējie pieejamie dati no "Euratom". Šeit jāpiebilst, ka Kazahstānā kodoldegvielas ieguvi kontrolē "Rosatom", norādījis CNBC. 2020.gadā ES arī saņēma no Krievijas 26% no urāna bagātināšanas pakalpojumiem, liecina "Euratom" dati. Rodrigo uzskata, ka ES šis jautājums netiek pienācīgi apspriests, kas, viņasprāt, parāda ES dubultos standartus. Saistībā ar karu Ukrainā pagaidām neviena Rietumu valsts vēl nav piemērojusi sankcijas "Rosatom", norādījusi ziņu aģentūra "Reuters".