EP deputāts: Krievijas režīma mērķis ir iznīcināt eiropiešu sabiedrības modeli
Neskatoties uz karu Ukrainā, Krievijas naratīvs Eiropas elitēs nav pilnībā pazudis, šādu viedokli šonedēļ tikšanās laikā ar Baltijas valstu žurnālistiem pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Francijas Rafaēls Gluksmans (S&D), kurš vada EP īpašo komiteju jautājumos par ārvalstu iejaukšanos visos Eiropas Savienības (ES) demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju (INGE).
Politiķa skatījumā, prokrievijas naratīvs pietiekami daudzu prominentu eiropiešu prātos nepazūd, jo "ierakumi bija ļoti dziļi". Tomēr situācijai ir jāmainās, jo Krievijas režīms skaidri uzsver, ka cīnās pret Eiropu un ka tā mērķis ir iznīcināt eiropiešu sabiedrības modeli, uzsvēra deputāts.
Francijas politiķis atzina, ka Baltijas valstis ilgi bija brīdinājušas Rietumeiropu par draudiem no Krievijas, taču tam trūka dzirdīgu ausu. Līdz šim daļa eiropiešu neizjuta draudus no Krievijas puses, tāpēc tagad situācijai neesot pietiekami gatavi un brīnās, ka aiz dažādām manipulatīvām informācijas operācijām stāv Putina režīms.
Viņš redz vairākas problēmas, kuru dēļ Eiropa neadekvāti reaģē uz Krievijas radītajām situācijām un draudiem. Piemēram, Rietumos daudziem šķiet, ka ar Krievijas valdošo režīmu var spēlēt tādu kā šahu, taču realitāte esot tāda, ka atnāk režīma vadonis, kas ignorē jebkādus noteikumus, aizsper pa gaisu šaha galdu un pasaka :"F*k you!"
Gluksmans domā, ka Rietumos ir ļoti grūti saprast Krieviju un Putina režīmu, jo visiem gribas domāt, ka tas ir kaut kādā ziņā racionāls un meklē materiālus ieguvumus, taču realitātē Krievijas režīma darbību mērķis nereti esot tikai haoss.
Kā vēl vienu problēmu politiķis saskata to, ka Eiropa propagandas karā Krieviju uzvar savās mājās, bet to nevar teikt par visu pārējo pasauli, kur naratīvu cīņā ar Krievijas režīmu nereti tiekot zaudēts. Viņaprāt, ES būtu nepieciešama agresīvāka politika "savas vēsts" izplatīšanai pasaulē.
Gluksmana vērtējumā, Krievijas informācijas operācijas un to radītās problēmas ir visās ES valstīs, bet jautājums ir, cik daudz katra no tām to apzinās. Viņaprāt, dažādas ES struktūras un arī valstis atsevišķi zina daudz par Krievijas ietekmi, taču trūkst savstarpējas sadarbības, līdz ar to neseko Krievijas darbību efektīvi atmaskojumi.
Tāpat esot jāatzīst, ka ES nav viengabalainai un dažādām valstīm ir dažādas intereses, kas kavē efektīvāku pretdarbību.
Savukārt cita Francijas deputāte Natālija Luiso (Renew) pauda viedokli, ka Rietumu kļūda izrādījās pieņēmums, ka pēc PSRS sabrukuma sāksies "pilnīgi jauna vēsture" ar jaunu Krieviju, ar ko var sadarboties uzņēmējdarbībā, caur kuru tā kļūtu arvien "normālāka un normālāka". "Tā izrādījās kļūda," atzina politiķe.
Viņas skatījumā, Krievijai pašlaik notiekošajā karā ir jātop pilnībā sakautai un līdz ar to novājinātai, jo tikai tā viņa redz iespējas šajā valstī ienākt demokrātijai. Vienlaikus esot jānotiek revolūcijai Eiropas cilvēku prātos, lai zustu ilūzijas gan par Krieviju, gan par Ķīnu.
Savukārt ES, politiķes redzējumā, vajadzētu būt "otrajam militārajam spēkam pasaulē", taču tā tāda nav, jo valstis nepietiekami sadarbojas un kopīgajā darbībā nav pietiekami efektīvas, līdz ar to pamata smagumu, palīdzot karā Ukrainai, iznes ASV.