Jaunā LIAA direktore Ieva Jāgere sola trīskāršot ārvalstu investīcijas Latvijā

© Ģirts Ozoliņš/MN

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbs aizsācies turborežīmā. Ekonomikas ministrijas pārraudzītajā struktūrā veiktas būtiskas reformas, institūcija tikusi pie jaunas, enerģiskas direktores. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis trešdien preses priekšā jaunajai vadītājai deva ceļa maizi un veiksmes vēlējumus sūrajā grūtajā darbā pie miljardu piesaistes mūsu valsts ekonomikai. LIAA direktores amatā nule kā ieceltā Ieva Jāgere vienu no savām pirmajām intervijām jaunajā amatā sniedza tieši “Neatkarīgajai”.

Cik investīciju jūs cerat piesaistīt jau nākamajā gadā?

Plāni ir ambiciozi, proti, piecos gados vismaz trīskāršot ārvalstu investīciju apjomu, ko šobrīd nodrošina LIAA. Naudas izteiksmē tie būtu aptuveni divi miljardi eiro, ja ņem vērā, ka šobrīd tie ir aptuveni 700 miljoni eiro.

Vai saredzat iespēju, ka Latvijā ienāk kāds pasaules lielais uzņēmums ar milzu investīcijām?

Jautājums, ko saucam par lielu uzņēmumu un lielām investīcijām. Ja skatāmies uz pašreiz Latvijā īstenotiem projektiem, piemēram, tādu, kāds ir “Fibenol” projekts, kas nākamajos gados nodrošinās 700 miljonu eiro lielas investīcijas, tad mums pietiek ar trim šādiem projektiem, lai sasniegtu plānotos divus miljardus eiro.

Uz kādām nozarēm investīciju piesaistē Latvija var vairāk orientēties - uz IT, varbūt uz lauksaimniecību?

Mūsu prioritāte ir augstas pievienotas vērtības uzņēmumi, piemēram, viedās tehnoloģijas, “fintech”. Ja runājam par lauksaimniecību, tad noteikti tie ir augstas pievienotās vērtības produkti.

Strādājot “Altum”, jūs noteikti labi esat izpratusi, ko patiesībā investori vēlas un kāds ir viņu redzējums par biznesa attīstības iespējām Latvijā. Tāpat viņi noteikti saredz mūsu trūkumus. Kas ir klupšanas akmens investīciju piesaistē Latvijā?

Pie trūkumiem noteikti ir minams ātrums, ar kādu Latvija spēj realizēt investoru vēlmes, un mūsu fleksibilitāte. Uzskatu, ka šo mēs noteikti varam pilnveidot. Ņemot vērā mūsu valsts izmērus un to, cik mēs cieši un ātri varam sadarboties valsts un organizāciju līmenī - “Altum”, Ekonomikas ministrija, nozares organizācijas, uzņēmēji - noteikti varam nodrošināt ātrus un efektīvus pakalpojumus investoriem.

Vai “Altum”, jūsuprāt, šobrīd strādā labi?

“Altum” ir organizācija, kas strādā ļoti efektīvi, ļoti mērķtiecīgi un ļoti mērķēti, nodrošinot lielisku atbalstu Latvijas uzņēmumiem, lai tie spētu augt un nonākt pasaules tirgos.

Kas varētu būt viskārotākais gardums investoriem Latvijas reģionos?

Tās ir speciālās ekonomiskas zonas, kas nodrošina daudzas un dažādas priekšrocības - Liepāja, Ventspils, Jelgava. Noteikti svarīgs ir arī Rīgas tuvums.

Vai nodokļu politika un likumdošana Latvijā ir investorus uzrunājoša, ja salīdzinām to, piemēram, ar citām Baltijas valstīm?

Šajā aspektā es noteikti varu uzlielīt Latvijas valsti, jo starp eirozonas valstīm Latvija tiek atzīmēta kā otra labākā ar pievilcīgāko nodokļu režīmu, kas attiecas tieši uz biznesa uzsākšanu un investīcijām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, iepazīstinot presi ar jums, pieminēja, ka arī vietējiem uzņēmumiem LIAA palīdzēs rast sadarbības partnerus. Vai ir plānota kāda speciāla programma, kas to varētu sekmēt?

Šobrīd LIAA visā pasaulē ir izveidojusi 25 ārvalstu pārstāvniecības, kas lieliski strādā. Līdz ar reorganizāciju katrai pārstāvniecībai tiks noteikti investīciju piesaistes un eksporta nodrošināšanas mērķi. Infrastruktūra ir izveidota, tagad ir svarīgi ar to strādāt.

Klausoties jūsu vārdos, Latvijas eksportētāju asociācijai būtu jābūt priecīgai par notiekošajām izmaiņām. Vai asociācija un eksportējošie uzņēmumi var nākt uz LIAA un pie jums ar savu redzējumu un idejām?

Noteikti! Gaidīsim ikvienu uzņēmēju organizāciju, uzņēmumu vai uzņēmēju, kam ir interese par eksportu un investīcijām. LIAA durvis vienmēr viņiem būs plaši atvērtas.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais