Pirmās no septiņām šogad ieplānotajām Vācijas federālo zemju vēlēšanām beigušās ar kancleres Angelas Merkeles vadīto Kristīgo demokrātu (CDU) sagrāvi. Hamburgas Hanzas brīvpilsētā šo partiju atbalstīja tikai 21,9% vēlētāju, bet 48,3% balsotāju priekšroku deva sociāldemokrātiem (SPD), kas tagad vienatnē varēs veidot reģionālo valdību.
Vācu analītiķi norāda, ka zaudējums pasliktina A. Merkeles pozīcijas Vācijas parlamenta augšpalātā, taču runāt par sociāldemokrātu ietekmes palielināšanos kā valsts mēroga tendenci vēl ir pāragri.
«Hamburga vēl nav visa Vācija, un vēlēšanu rezultāti šajā zemē vērtējami nošķirti no pārējiem,» sarunā ar AFP uzsvēris socioloģisko aptauju kompānijas Emnid analītiķis Klauss Peters Šepners, atgādinot, ka pēc Otrā pasaules kara Hamburga tradicionāli bijusi kreiso spēku atbalsta punkts un tikai pirms desmit gadiem CDU pirmo reizi izdevās gūt uzvaru šajā federālajā zemē. Gan viņš, gan citi eksperti uzsvēruši, ka vēlēšanu rezultātu lielā mērā noteicis CDU neveiksmīgais eksperiments, veidojot vietējo koalīciju ar Zaļo partiju, kā arī līdzšinējā mēra Kristofa Ālhausa zemais popularitātes līmenis un nespēja organizēt pienācīgu priekšvēlēšanu kampaņu. Jāatgādina, ka, pēc Emnid aptauju datiem, nacionālā mērogā CDU joprojām saglabā līderpozīcijas – par to būtu gatavi balsot 36% vēlētāju, kamēr tikai 22% pauduši atbalstu sociāldemokrātiem.
«Tas ir ļoti, ļoti iespaidīgs rezultāts. Tagad mēs ķersimies pie darba, lai veidotu nopietnu, pragmatisku un uzticamu politiku,» AP citē sociāldemokrātu reģionālā līdera, bijušā Vācijas darba ministra Olafa Šolca sacīto. 52 gadus vecais O. Šolcs gan nav atklājis, vai sociāldemokrāti grasās izmantot iespēju Hamburgā valdīt vienatnē vai arī aicinās koalīcijā Zaļo partiju, kas vēlēšanās ieguva 11,2% balsu.
«Angelai Merkelei tā ir katastrofa,» CDU sliktākos rezultātus Hamburgā kopš Otrā pasaules kara beigām intervijā AFP komentējis Bonnas universitātes politologs Gerds Langgūts, īpašu uzmanību vēršot uz to, ka kanclere pati izvairījusies no zaudējuma atzīšanas, šo nepatīkamo pienākumu deleģējot partijas ģenerālsekretāram Hermanam Grēhem. Varas zaudēšana Hamburgā arī nozīmē, ka CDU politiskajiem pretiniekiem tagad būs par trim mandātiem vairāk Vācijas parlamenta augšpalātā jeb Bundesrātā. «Tagad valdībai būs vēl grūtāk dabūt cauri parlamentam savus likumprojektus un nāksies vairāk rēķināties ar sociāldemokrātu viedokli,» sarunā ar Reuters situāciju skaidrojis Berlīnes Brīvās universitātes politologs Nilss Dīderihs, atgādinot, ka Bundesrāta pienākumos ir apstiprināt aptuveni pusi likumprojektu, kas pieņemti parlamenta apakšpalātā. Tomēr ar H. Dīderihs nav pārliecināts, ka sagrāve Hamburgā signalizē par valdošās partijas gaidāmajiem zaudējumiem arī citās reģionālajās vēlēšanās. 27. martā vēlēšanas notiks BādenesVirtembergas federālajā zemē, un nopietnākus secinājumus varēs izdarīt pēc tām, viņš uzsvēris.