Zviedrija neizdod Turcijai tās pilsoņus

Zviedrijas augstākā tiesa ceturtdien noraidījusi divu personu izdošanu Turcijai, norādot, ka darbības, kuras izdarīšanā tās tiek apsūdzētas, Zviedrijā nav krimināli sodāmas.

Abus vīriešus, kam Zviedrijā ir bēgļu statuss, Turcija uzskata par trimdā dzīvojošā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena piekritējiem un pieprasījusi to izdošanu.

Vīrieši esot lejupielādējuši un izmantojuši mobilo lietotni, ko izmanto Gikena kustības dalībnieki.

Ankara apsūdz Gilenu apvērsuma organizēšanā 2016.gadā.

"Mobilās lietotnes lejupielādi un lietošanu pašu par sevi nevar uzskatīt par tādu līdzdalību, kāda ir nepieciešama, lai izdarītu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Terorisma noziegumu likumu," atzinusi tiesa.

Zviedrija maijā pastiprināja savus pretterorisma likumus. Personām, kas notiesātas par dalību ekstrēmistu organizācijā, tagad draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem. Tomēr sodu var palielināt līdz astoņiem gadiem, ja noziegums tiek uzskatīts par smagu.

Tiesa piebildusi, ka abiem vīriešiem fraud vajāšanai, ja viņus izdotu Turcijai. Tiesa arī norādījusi, ka viņiem Zviedrijā ir bēgļa statuss.

Turcija sākotnēji bloķēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apgalvojot, ka Stokholma atbalstot tādas teroristiskas organizācijas, kā kurdu separātistu bruņotais grupējums "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) un Gilena kustība.

Pirmdien Turcija atsauca savus iebildumus, bet Zviedrijas uzņemšanu NATO tā grasās ratificēt ne agrāk kā oktobrī.