Krievijas draudu dēļ Zviedrija un Norvēģija varētu atlikt kopš 2018. gada plānotu ieceri

Zviedrija un Norvēģija no jauna izvērtē ieceri veidot bezskaidras naudas sabiedrību, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem.

Labs ātrgaitas interneta pārklājums, augsts digitālo prasmju līmenis, liels iedzīvotāju blīvums laukos un strauji augošā finanšu tehnoloģiju nozare ir devusi iespēju abām Ziemeļeiropas valstīm strauji virzīties tuvāk nākotnei bez skaidras naudas.

Zviedrijā ir populāra mobilo maksājumu sistēma "Swish", kuru sešas bankas sāka piedāvāt 2012. gadā. Tā Zviedrijā ir sastopama visur - no tirgus kioskiem līdz kafejnīcām un apģērbu veikaliem. Ļoti populāra ir arī līdzvērtīgā norvēģu sistēma "Vipps", kas 2022. gadā apvienojās ar Dānijas "MobilePay", izveidojot "Vipps MobilePay". Septembrī tā sāka darbību arī Zviedrijā.

Bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks 2018. gadā prognozēja, ka līdz 2025. gadam Zviedrijā, iespējams, vairs nebūs skaidras naudas.

Taču Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā un tam sekojošais pārrobežu hibrīdkara un kiberuzbrukumu pieaugums, kuros vainojami prokrieviski noskaņoti grupējumi, ir licis pārdomāt šo jautājumu.

Kopš tā laika Zviedrijas valdība ir pilnībā pārskatījusi savu aizsardzības un gatavības stratēģiju un pievienojusies NATO. Norvēģija ir pastiprinājusi kontroli uz savas robežas ar Krieviju.

Plānu pārskatīšana drošības apsvērumu dēļ attiecas arī uz to, kā cilvēki maksā par precēm un pakalpojumiem.

Brošūrā "Ja iestāsies krīze vai karš", kas novembrī tiek izsūtīta visām mājsaimniecībām Zviedrijā, Aizsardzības ministrija iesaka cilvēkiem regulāri lietot skaidru naudu un glabāt mājās dažādu nominālu skaidras naudas krājumus vismaz nedēļai, kā arī gādāt, lai būtu piekļuve citiem maksāšanas līdzekļiem, piemēram, bankas kartēm un digitālajiem maksājumu pakalpojumiem. "Jo dažādākos veidos spējat norēķināties, jo vairāk stiprināt savu gatavību," teikts brošūrā.

Valdība arī apsver tiesību aktu izstrādi, lai aizsargātu iespēju par noteiktām precēm norēķināties skaidrā naudā. Skaidra nauda Zviedrijā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, taču veikali un restorāni var darboties bez skaidras naudas, ja vien izvieto paziņojumus, kuros norādīti maksājumu veidu ierobežojumi. Skaidras naudas pirkumu īpatsvars Zviedrijas veikalos ir samazinājies no gandrīz 40% 2012. gadā līdz aptuveni 10% pēdējos gados.

Norvēģijas mazumtirdzniecības klientiem vienmēr ir bijušas tiesības norēķināties skaidrā naudā, taču šīs prasības ievērošana nav tikusi kontrolēta, un pēdējos gados aizvien vairāk mazumtirgotāju ir pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem, tādējādi liedzot iepirkties aptuveni 600 000 valsts iedzīvotāju, kuriem nav piekļuves digitālajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar tiesību aktiem, kurus vasarā ieviesa Norvēģijas valdība, mazumtirgotājiem var tikt noteikts naudas sods vai sankcijas, ja tie no 1. oktobra nepieņem skaidras naudas maksājumus.

Tieslietu un sabiedriskās drošības ministrija paziņoja, ka tā "iesaka ikvienam turēt skaidru naudu, ņemot vērā digitālo maksājumu neaizsargātību pret kiberuzbrukumiem". Tā norādīja, ka valdība nopietni izturas pret gatavību, "ņemot vērā pieaugošo globālo nestabilitāti, ko rada karš, digitālie draudi un klimata pārmaiņas. Tādēļ valdība ir nodrošinājusi, ka tiesības norēķināties ar skaidru naudu ir nostiprinātas".

Valsts tieslietu un sabiedrības drošības ministre Emīlija Mēla šogad sacīja: "Ja neviens nemaksās skaidrā naudā un nepieņems skaidru naudu, tad, iestājoties krīzei, skaidra nauda vairs nebūs reāls risinājums." Ja būtu Ilgstoši elektroapgādes pārtraukumi, sistēmu darbības traucējumi vai digitāli uzbrukumi maksājumu sistēmām un bankām, skaidra nauda kļūtu par "vienīgo viegli pieejamo alternatīvu", komentēja Mēla.