Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs izmeklē sava bijušā šefa darbību

© Jānis Saliņš/ F64

Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV)sācis izmeklēt sava bijušā šefa Hansa Georga Māsena lietu, trešdien vēsta laikraksts "Bild".

Māsens, kas tika atcelts no amata, jo nebija pievērsis pietiekamu uzmanību labējo radikāļu vardarbībai pret imigrantiem, ir šobrīd opozīcijā esošās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) biedrs.

"Bild" vēsta, ka BfV esot pieprasījusi informāciju par Māsenu Federālajai kriminālpolicijas pārvaldei (BKA).

Reaģējot uz šīm ziņām, Māsens paziņojis, ka ir "sašutis" un ka "pieprasīs informāciju par to, kādus datus par mani vāc mani bijušie darbinieki".

"Bild" ziņo, ka Iekšlietu ministrijas pārstāve, kas atbildīga gan par BfV, gan par BKA, nav noliegusi, ka tiek veikta izmeklēšana pret Māsenu.

"Mēs nekomentējam atsevišķas lietas kaut vai privātās dzīves neaizskaramības dēļ," laikrakstam norādījusi ministrijas pārstāve.

Māsenam nācās pamest BfK prezidenta amatu 2018.gadā, jo viņš šķietami atteicās uztvert nopietni pret imigrantiem vērsto vardarbību Kemnicā, ko izraisīja kāda Vācijas pilsoņa slepkavība, par kuras pastrādāšanu tika aizturēti divi patvēruma meklētāji.

Māsens nokļuva kritikas krustugunīs par izteikumiem, kuros apšaubīja apgalvojumus, ka pret imigrantu noziedzību vērsto protestu laikā Kemnicā būtu notikusi ārvalstnieku "medības".

2021. gadā vienā no Tīringenes zemes vēlēšanu apgabaliem viņš nesekmīgi kandidēja Bundestāga vēlēšanās.

Ar dažādiem paziņojumiem sociālās saziņas vietnēs Māsens izsaucis CDU vadības neapmierinātību, un saistībā ar izteikumiem par rasismu, kas vērsts pret baltajiem, partijas līderi pat mēģināja panākt viņa izslēgšanu.

Tomēr CDU Tīringenes nodaļas komiteja atteicās Māsenu izslēgt no partijas.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais