Satriecošais zvaigznes Eta Carinae sprādziens, iespējams, ir dramatiskākais astronomiskais notikums, kādu cilvēce jebkad ir pieredzējusi, vēsta unian.net.
Zinātnieki 20 gadus ilgi novēroja dubultzvaigzni Eta Carinae, kas varētu iznīcināt Zemi, un apkopojuši uzņemto video materiālā. Tajā skatītāji var redzēt tik spēcīga sprādziena sekas, ka trūkst vārdu, lai aprakstītu tā mērogu.
Zvaigzne Eta Carinae divas reizes ierindojās otrajā vietā spožāko zvaigžņu sarakstā, piekāpjoties tikai Siriusam. Pasaule neko tādu nav redzējusi kopš Keplera supernovas 1604. gadā, un Eta Carinae palika spoža daudz ilgāk. Zvaigzne ir ietīta sprādziena izmestajos putekļos, kas radījuši daudz vilšanās astronomiem, cenšoties saskatīt notiekošo, bet instrumenti, kas darbojas citās spektra daļās, piemēram, rentgena stari, sniedz plašāku informāciju.
Putekļi nebija vienīgais šķērslis Eta Carinae novērošanai. Zvaigzne atrodas tik tālu uz dienvidiem, ka ilgu laiku neviens no teleskopiem to nevarēja redzēt. Tikai pēdējās desmitgadēs, kad kosmosa teleskopi kļuvuši pietiekami advancēti, lai redzētu visas debesis, astronomi beidzot varēja uzzināt vairāk informācijas.
Eta Carinae patiesībā ir divas lielas zvaigznes - mazākās masa ir aptuveni 30-80 reizes lielāka par Saules masu. Pašlaik tiek uzskatīts, ka lielākā zvaigzne ir aptuveni 90-100 saules masas, kas padara to par vienu no masīvākajām zvaigznēm mūsu galaktikas reģionā, taču pirms 200 gadiem tā bijusi vēl lielāka. Tā sauktais "Lielais izvirdums", kas radīja papildu spilgtumu, izlaida 10-45 reizes vairāk par Saules masu.
Pat Chandra teleskopam nav pietiekamas izšķirtspējas, lai redzētu abas zvaigznes atsevišķi, taču novērojumi liecina, ka Lielā izvirduma laikā izmestais materiāls izplešas ar fenomenālu ātrumu - 7 miljoni kilometru stundā. Šādā ātrumā tas no Saules uz Zemi varētu nokļūt mazāk nekā diennakts laikā.
Matēriju mākonis, kas ieskauj Eta Carinae un kas tika izmests Lielā izvirduma un tā priekšteču laikā, ir pazīstams kā Homunculus miglājs. Pirmie rentgena teleskopi tajā atklāja gaismas avotu gredzenu. Tomēr tikai tagad astronomi ir atklājuši sekundāro apvalku, kas rada rentgenstarus.
"Mēs interpretējām šo vājo rentgenstaru emisiju kā sprādziena vilni no Lielā izvirduma 1840. gados," sacīja NASA speciālists Maikls Korkorans. "Tā stāsta svarīgu daļu par Eta Carinae, ko mēs citādi neuzzinātu."
2019. gadā Habla teleskops uzņēma fotoattēlu, kas atklāj jaunas detaļas par kosmisko sprādzienu, kas notika 7500 gaismas gadu attālumā no Zemes binārajā zvaigžņu sistēmā ar nosaukumu Eta Carinae.
Sprādziens ilgst kopš 1838. gada, kad astronomi pirmo reizi atklāja uzliesmojumu sistēmā. Šī iemesla dēļ zvaigžņu sistēma ir kļuvusi par otro spožāko zvaigzni debesīs kopš 1844. gada, atpaliekot tikai no Siriusa.