Eksperts skaidro, kas notiks Krievijā, Putinam zaudējot varu

© AP/Scanpix/Leta

Deviņdesmitajos gados Rietumi palaida garām dažas izdevības pastumt Krieviju citā attīstības virzienā, pirmām kārtām, pārāk koncentrējoties uz Krievijas ekonomisko pāreju, bet nenovērtējot likuma varas nozīmību, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" gaitā pauda Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors un bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds.

"Lielu uzmanību pievērsām Krievijas ekonomiskajai pārejai no komunistu tipa plānveida ekonomikas, bet nepietiekami pievērsāmies institūcijām, kas nostiprina demokrātiju - efektīvas tiesas, efektīvas institūcijas, vadības un varas iestāžu kontrole un sabalansētība," rezumēja Bonds, kurš deviņdesmito gadu vidū strādāja Maskavā.

Tomēr atbildība par to, kas ir noticis Krievijā, negulstas uz Rietumiem, bet gan uz pašiem krieviem, pirmām kārtām uz tādiem cilvēkiem kā prezidents Vladimirs Putins, kas vada valsti jau vairāk nekā 20 gadus, uzsvēra Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors.

Viņš atzīst, ka deviņdesmitajos gados Rietumi palaida garām iespēju ievirzīt Krieviju citādā virzienā. "Nevaru apgalvot, ka mēs noteikti būtu būtiski citā situācijā. Aizvainojums, kas ir daudzu krievu prātos par Padomju impērijas zaudēšanu, visdrīzāk nekur nebūtu pazudis. Tomēr tas, kā deviņdesmitajos gados maza cilvēku grupa kļuva ārkārtīgi bagāta, kombinācijā ar cilvēku sajūtu, ka viņi tikmēr ir pazaudējuši visu, noteikti ļoti kaitēja veselīgas politiskās kultūras izveidei Krievijā," sacīja Bonds.

Eksperts uzskata, ka, Putinam zaudējot varu, visticamākais iznākums būtu pašreizējās politikas nepārtrauktība. Tomēr vēsture liecina, ka situācija varētu uzlaboties, kā tas notika pēc Staļina nāves.

"Tomēr mana reālistiskākā prognoze ir tāda, ka pieredzēsim līdzīga tipa režīmu. Pirmajos gados pēc šādas pārejas jaunā vadība vienmēr tiecas konsolidēt varu, tātad tā varētu būt mazāk vērsta uz "piedzīvojumiem ārvalstīs" - Ukrainā vai jebkur citur Eiropā. Tas varētu būt izdevību brīdis, tomēr nevēlos pārspīlēt izredzes uz to," norādīja eksperts.

Kā ļoti maz ticamu scenāriju Bonds vērtē Krievijas sadalīšanās iespēju. "Varbūt kādas mazas Krievijas sastāvdaļas varētu mēģināt tiekties pēc neatkarības, tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa Krievijas ir krievu apdzīvota. Starp minoritātēm ir, piemēram, liela tatāru proporcija un vēl dažas citas, bet tā tomēr ir maza Krievijas iedzīvotāju sastāvdaļa. Ir arī grūti iztēloties neatkarīgu Tatarstānu, kuru pilnībā ieskauj Krievijas teritorija," teica Bonds.

Kā vienu izņēmumu eksperts pieminēja tikai Čečeniju, jo pat Padomju Savienības sabrukšanas brīdī nebija nopietna noskaņojuma iegūt neatkarību, piemēram, Baškīrijai, Tatarstānai vai Burjatijai. Tomēr pat tad, ja Čečenija atdalītos no Krievijas, tas nekādi neapdraudētu lielas Krievijas valsts eksistences turpināšanos, uzsvēra eksperts.

Jautāts par Baltkrievijas nākotni, Bonds izcēla lielo nozīmi, kādu radīja masveidīgās demonstrācijas 2020.gadā pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eksperts neuzskata, ka Putina mēģinājums tādā vai citādā veidā pārņemt varu Baltkrievijā noteikti gūtu panākumus.

"Deviņdesmitajos gados raizējāmies par to, ka Baltkrievijā ir vērojama pavisam vāja nacionālā identitāte, ka baltkrievi daudzējādā ziņā jūtas kā krievi. Tomēr pēdējo 30 gadu laikā baltkrievi ir attīstījušies kā baltkrievi. Zināmā mērā to skaidri redzējām 2020.gadā," sacīja Bonds.

Kaut arī protestiem neizdevās gāzt Lukašenko, tie bija ārkārtīgi apjomīgi, turpinājās ilgu laiku un bija nepieciešams ļoti daudz vardarbības, lai tos apspiestu, norādīja eksperts. "Baltkrievi apliecināja, ka viņi ir citādāki nekā krievi, kuri bija daudz pasīvāki. Pat 2011. un 2012.gadā, kad arī Krievijā notika protesta demonstrācijas pret vēlēšanu rezultātu safabricēšanu, tās ne tuvu nebija tik masveidīgas, kādas pieredzējām Minskā 2020.gada vasarā," sacīja Bonds.

Līdz ar to Lukašenko apzinās, ka viņa pozīcijas ir trauslas. Viņš acīmredzot saprot, ka bez tautas atbalsta iesaistīt karaspēku karadarbībā Ukrainā būtu ļoti bīstami, tāpēc viņš var piedāvāt Putinam tikai retorisku atbalstu un veikt kaitnieciskas darbības uz NATO valstu robežām.

"Tomēr, ja kara sākumā uztraucāmies, ka Baltkrievija varētu kļūt par aktīvu kara dalībnieci, tagad par to noraizējies esmu daudz mazāk, " rezumēja Bonds.

Pasaulē

Zviedrijas Bruņotie spēki uzstāj, ka vēja parki Baltijas jūrā var apdraudēt nacionālo drošību, radariem traucēt Kaļiņingradas virziena vērošanu, ziņo Zviedrijas nacionālā televīzija SVT savā portālā “svt.se”, savukārt Latvija jau savlaicīgi vērtējusi enerģētikas un militāro interešu savietošanu, un līdzīgas situācijas, kā tagad Zviedrijā, netiks pieļautas.

Svarīgākais