Svētdien Vācijas federālajā zemē SaksijāAnhaltē notikušo vēlēšanu rezultāti liecina, ka pēc katastrofas Japānas Fukušimas AES nostiprinās vides aizstāvju pozīcijas un strauji pieaug Zaļo partijas popularitāte.
SaksijāAnhaltē šī partija pirmo reizi pēdējo 13 gadu laikā pārvarējusi 5% barjeru un, iegūstot 7,1% balsu, iekļuvusi federālās zemes parlamentā. Šīs nedēļas nogalē gaidāmajās vēlēšanās BādenēVirtembergā tai jau prognozē vairāk nekā 25% balsu, un, iespējams, pirmo reizi Vācijas vēsturē Zaļo partijas pārstāvis kļūs par federālās zemes premjeru.
«Kaut gan SaksijāAnhaltē rezultātu ietekmēja arī vietējas nozīmes jautājumi, viena lieta ir skaidra – kodolenerģijas pretinieku aktivitātes palielina zaļo izredzes,» vakardienas komentārā uzsver avīze Stuttgarter Zeitung. Laikraksts atgādina, ka bijušās Austrumvācijas zemē SaksijāAnhaltē, kur ir samērā attīstīta ķīmiskā rūpniecība, zaļo idejas līdz šim nav baudījušas lielu popularitāti. Tāpēc viņu lieliskais rezultāts uzskatāms par šo vēlēšanu lielāko pārsteigumu. Laikraksts arī atgādina, ka SaksijāAnhaltē nav nevienas kodolspēkstacijas, bet BādenēVirtembergā tādu ir veselas četras. Ņemot vērā, ka zaļie vienmēr uzsvēruši kodolenerģijas draudus un aicinājuši slēgt AES, kā arī to, ka pēc notikumiem Japānā līdzīgās domās ir lielākā daļa Vācijas sabiedrības, nebūs nekāds pārsteigums, ja šajā federālajā zemē zaļie iegūs lielāko balsu skaitu un varēs veidot koalīciju kopā ar saviem sabiedrotajiem no sociāldemokrātu partijas.
SaksijāAnhaltē šāda koalīcija nav iespējama, un viss liecina, ka tur veidosies sadarbība starp federālā līmenī pie varas esošajiem kristīgajiem demokrātiem (32,5% balsu) un sociāldemokrātiem (21,5%) balsu. Spēlē gan var iejaukties arī bijušie Austrumvācijas komunisti jeb Kreisā partija, kas svētdienas vēlēšanās saņēmusi 23,7% vēlētāju atbalstu.
SaksijasAnhaltes sociāldemokrātu līderis Jenss Bullerjāns vakarrīt sarunā ar Reuters sacījis, ka tiks apsvērtas dažādas koalīcijas iespējas. Tomēr ir skaidrs, ka sociāldemokrāti nevēlas nokļūt odiozā vietējo kreiso līdera Vulfa Gallerta pakļautībā, bet citu premjera amata kandidātu savukārt nav noskaņoti izvirzīt kreisie. Viens no šīs partijas līdzpriekšsēdētājiem Klauss Ernsts sarunā ar televīzijas kompāniju ZDF uzsvēris, ka sociāldemokrātiem, ja vien viņi vēlas pieturēties pie savas programmas, nemaz nav citas izvēles kā veidot koalīciju ar kreisajiem. Politikas analītiķi gan šādu pavērsienu uzskata par maz ticamu, un tas nozīmē, ka kancleres A. Merkeles vadītājiem kristīgajiem demokrātiem, neraugoties uz 3,5% popularitātes kritumu šajā pavalstī, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, ir izredzes uz federālās zemes premjera krēslu.
Reuters norāda, ka kanclere pagājušonedēļ pieņēmusi divus svarīgus lēmumus, kas ir pretrunā ar viņas iepriekšējo nostāju, taču apmierina vēlētājus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz septiņu novecojušo AES pagaidu slēgšanu, bet otrs – uz Vācijas nevēlēšanos iesaistīties militārā operācijā pret Lībijas līdera Muamara Kadāfi spēkiem. Tajā pašā laikā, atgādina Reuters, piektdien veiktas socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka 70% vēlētāju šos A. Merkeles lēmumus uzskata par populistisku soli, kas saistīts ar federālo zemju vēlēšanām, bet 81% YouGov aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka kancleres nostāja kodolenerģijas jautājumā nav noturīga. «Merkele: neviens viņai vairs netic» – šādu virsrakstu savam komentāram licis Berliner Kurier, savukārt Der Spiegel uzsver, ka kanclere sākusi riskantu spēli, kuras rezultātā uzvara viņai nav garantēta. «Viņas piedāvātās izmaiņas ir pārāk straujas, pārāk slikti sagatavotas,» raksta žurnāls.