Naudas atmazgāšanas apkarošanai tiks veidota jauna ES iestāde

© pixabay.com

Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par centrālās iestādes izveidi naudas atmazgāšanas un sankciju apiešanas apkarošanai.

Jaundibināmā Naudas atmazgāšanas apkarošanas pārvalde (AMLA) cīnīsies arī ar terorisma finansēšanu.

AMLA savu darbību koordinēs ar nacionālajām finanšu plūsmas kontroles un tiesībsargāšanas iestādēm.

AMLA būs uzraudzības pilnvaras, taču nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumos tā varēs vainīgajiem uzlikt sodanaudas.

Pārvalde uzraudzīs 40 vislielākos riskus radošās finanšu iestādes, un tai būs tiesības kontrolēt uzņēmumus, kas nodrošina kriptovalūtu tirdzniecību un glabāšanu.

AMLA palīdzēs novērst ES noteikto sankciju apiešanu.

Sākusies cīņa par to, kurā dalībvalstī atradīsies jaunās ES iestādes mītne. Uz to līdz ar tādām lielvalstīm kā Francija un Vācija pretendē arī Latvija, taču trešdienas vienošanās šo jautājumu vēl nav izšķīrusi.

Uzņemties AMLA izvietošanu oficiāli pieteikušās deviņas pilsētas - Brisele, Dublina, Frankfurte, Madride, Parīze, Rīga, Roma, Vīne un Viļņa.

Eiropas Komisija (EK) atsevišķas iestādes izveidi piedāvāja 2021.gadā, kad ES satricināja vairāki naudas atmazgāšanas skandāli.

Vienošanos vēl oficiāli jāapstiprina gan EP, gan dalībvalstīm.

Pasaulē

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Bruņoto spēku rezerves pulkvedis Igors Rajevs raidījumā "Nra.lv sarunas" skaidroja, ka Eiropas valstīm ir kopēja pretgaisa aizsardzības sistēma, taču pateikt, ka Latviju sargā tāds pretgaisa aizsardzības kupols, kā piemēram, Izraēlā, kas aizsargā visu valsts teritoriju, viņš nevarot.

Svarīgākais