Indijā kameras ar mākslīgā intelekta palīdzību brīdina par tīģeru uzbrukumiem

© Pixabay.com

Klusi lavoties cauri džungļiem, tīģeris slīd starp koku stumbriem un lapām, viņa svītras veido viengabalainu plīvuru starp meža grīdas plankumainajām ēnām. Grūti pamanīt cilvēkam - bet ne tik grūti mākslīgajam intelektam. Par mūsdienīgo veidu, kā izvairīties no tīģeru uzbrukumiem, raksta cnn.com.

“TrailGuard AI”, ko izstrādājusi ASV bāzētā kompānija “NVO Resolve”, ir novatoriska novērošanas kamera, kas paredzēta noteiktas sugas noteikšanai un tūlītējai to attēlu pārsūtīšanai.

Lai gan šī tehnoloģija sākotnēji tika izstrādāta, lai apkarotu malumedniecību, jo kameras pirmais lauka tests 2018. gadā tika veikts rezervātā Austrumāfrikā, kur “Resolve” saka, ka tās darbības rezultātā tika arestēti 30 malumednieki, Indijas dabas aizsardzības speciālisti saskatīja tās izmantošanas iespējas, lai izvairītos no tīģeru uzbrukumiem cilvēkiem.

“TrailGuard” izmanto uzlabotas redzes mikroshēmu ar AI jeb mākslīgo intelektu, kas var atpazīt līdz pat 10 sugām, piemēram, tīģerus, leopardus, ziloņus un cilvēkus, un pārraidīt datus reāllaikā parka uzraugiem, izmantojot mobilā tālruņa signālu vai liela attāluma radio.

Tā kā tas atpazīst tikai noteiktas sugas, tas patērē mazāk enerģijas nekā parastie kameru slazdi, un līdz ar to tas var palikt uz lauka vairāk nekā divus gadus, jo tam nav katru mēnesi jāmaina akumulators.

2022. gadā “TrailGuard AI” divu mēnešu garā izmēģinājumā izvietoja 12 kameras vietā, kas pazīstams kā Indijas "tīģeru štats" - 3150 kvadrātkilometru plašajā ainavā ietilpst Penčas tīģeru rezervāts, Kanhas tīģeru rezervāts un meža koridors, kas savieno abus, un tajā dzīvo vairāk nekā 300 tīģeru, kas ir lielākā populācija Indijas centrālajā daļā.

Tīģeri, kuriem nepieciešama plaša telpa, var brīvi pārvietoties starp diviem rezervātiem, kas palīdz populācijai uzplaukt un veicina ģenētisko daudzveidību.

Taču tīģeri nav vienīgie, kas dzīvo mežā, - tajā dzīvo arī aptuveni 600 000 cilvēku, kas mīt 715 ciematos, kas izkaisīti pa koridoru, un piecu kilometru rādiusā no tīģeru aizsardzības zonas dzīvo vēl 2,7 miljoni cilvēku.

Viens no visizplatītākajiem cilvēku un savvaļas dzīvnieku konfliktu veidiem ir tīģeri, kas nogalina mājlopus. Ciema iedzīvotājiem tas var nozīmēt iztikas līdzekļu zaudēšanu un var izraisīt "atriebības slepkavības", kas var būtiski ietekmēt jau tā apdraudēto tīģeru populāciju.

Taču “TrailGuard AI” tūlītējā informācijas pārsūtīšana var aizsargāt šīs kopienas, saka Pijušs Jadavs, “Resolve” dabas aizsardzības tehnoloģiju līdzstrādnieks. Kad kamera uzņem fotoattēlu ar kādu no tās mērķa sugām, tā nosūta attēlu un informāciju, tostarp atrašanās vietu, noteikšanas laiku un konstatēto sugu, izmantojot e-pastu un tūlītējās ziņojumapmaiņas lietotni mežsargiem.

"Mēs varam izveidot šo agrīnās brīdināšanas sistēmu ar šiem reāllaika datiem, lai ciema iedzīvotāji apzinātos, ka 300 metru attālumā no viņu atrašanās vietas atrodas tīģeris," saka Jadavs. "Pamatojoties uz to, viņi var efektīvāk reaģēt uz šiem datiem."

Ja tīģeris tiek pamanīts netālu no ciema, mežsargi var dalīties ar šo informāciju ar kopienu, izmantojot Whatsapp vai Telegram, dodot cilvēkiem laiku aizsargāt sevi un savus mājlopus. Gadījumos, kad uzbrukums mājlopiem ir neizbēgams, attēli ir arī pierādījums, lai pieprasītu kompensāciju no varas iestādēm.

Tas palīdz kopienai kļūt iecietīgākai pret dzīvi kopā ar plēsoņām, saka “Himmat Singh Negi”, bijušais “Kanha Tiger Reserve” direktors.

"Kad mēs pirmo reizi redzējām rezultātu, tehnoloģiju sniegto rezultātu, tas bija pārsteidzoši," saka Negi. "Tie, kas strādā šeit uz vietas, viņi bija sajūsmā, un viņi patiešām varēja atrisināt dažas no šīm situācijām, kurās pretējā gadījumā varētu notikt kaut kas nepatīkams."

"Ciemu iedzīvotāji ļoti labi apzinās, ka tīģeri ir būtiski viņu pašu dzīvei, viņu ekosistēmai un bērnu nākotnei," saka Jadavs. "Visa mūsu veiktā darba būtība ir līdzāspastāvēšanas faktors - abām sugām ir jāizdzīvo."

Pasaulē

Šobrīd Rietumi faktiski ļauj Ukrainai karā zaudēt un to izmanto Krievijas diktators Vladimirs Putins, ar kuru neviens ne par ko nevienosies, un līdz ar to saspīlējums tikai aizvien vairāk samilzīs, kamēr uzliesmos visi potenciālie karstie punkti un "galvas pacels vēl briesmīgāki vilki", intervijā aģentūrai LETA brīdināja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais