Hibrīdprodukts, kas audzēts laboratorijā, satur liellopu muskuļus un tauku šūnas. Tas ir lētāks, rada mazāk piesārņojuma un ir vairāk barojošs nekā parastie rīsi.
Pētnieki apgalvo, ka šis produkts nākotnē varētu kalpot kā "atvieglojums badam, militārajam uzturam vai pat kosmosa pārtikai". Tomēr saražot šos rīsus pietiekamā apjomā, kā pamata uzturu patērētājiem, varētu būt sarežģīts uzdevums ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām.
Izdevumā "Matter Journal” teikts, ka hibrīdrīsi ir nedaudz stingrāki un trauslāki nekā parastie rīsi, taču tajos ir daudz vairāk olbaltumvielu.
Salīdzinot ar parasto liellopu gaļu, hibrīdrīsiem ir mazāks oglekļa pēdas nospiedums, jo to ražošanas metode novērš nepieciešamību audzēt daudz dzīvnieku, norāda pētnieku grupa.
Tiek lēsts, ka uz katriem 100 gramiem saražotā proteīna hibrīdrīsi izdala mazāk nekā 6,27 kilogramus (kg) oglekļa dioksīda, savukārt liellopu gaļas ražošanā izdalās astoņas reizes vairāk - 49,89 kg.
Šī nav pirmā reize, kad laboratorijā tiek audzēti gaļas produkti. 2013. gadā zinātnieku komanda no Londonas pagatavoja pirmo laboratorijā audzēto burgeru. Arī Singapūrā nesen sākusies pasaulē pirmo mēģenē kultivēto vistas produktu izplatīšana patērētājiem.