Pasaules militārie tēriņi pērn sasnieguši jaunu rekordu

© pexels.com

Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Saskaņā ar kārtējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2023. gadā pieauguši par 6,8% un sasnieguši 2,44 triljonus ASV dolāru, kamēr 2022. gadā tie bija 2,24 triljoni.

Tas ir lielākais bruņošanās tēriņu pieaugums kopš 2009. gada.

Visas desmit valstis, kas līdz šim tērējušas vislielākos līdzekļus aizsardzībai, arī pērn ievērojami palielinājušas savus izdevumus.

Pētnieki nepieredzēto militāro tēriņu pieaugumu cita starpā skaidro ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Militārie tēriņi pieauguši visos reģionos, kas apskatīti ziņojumā, un tas, kā uzskata autori, liecina, ka pasaule jūtas nedrošāka un, iespējams, dod priekšroku militāriem, nevis diplomātiskiem līdzekļiem.

Vislielākos līdzekļus aizsardzībai joprojām atvēl ASV, kas militāriem mērķiem pērn tērējušas 916 miljardus dolāru. Tas ir vairāk nekā trešdaļa jeb 37% no pasaules kopējiem tēriņiem.

Tas ir aptuveni trīstik, cik aizsardzībai tērējusi otrās vietas ieguvēja Ķīna.

Tiek lēsts, ka 2023. gadā Pekinas militārie izdevumi sasnieguši 296 miljardus dolāru jeb 12% no pasaules kopapjoma, kas ir par 6% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

ASV un Ķīnas izdevumi aizsardzībai kopā veido aptuveni pusi no visas pasaules kopīgajiem militārajiem tēriņiem.

Visumā pirmās septiņas pozīcijas lielāko tērētāju sarakstā palikušas nemainīgas.

Trešajā vietā, tāpat kā 2022. gadā, ierindojusies Krievija, kam seko Indija un Saūda Arābija.

Savukārt sestajā un septītajā vietā attiecīgi ir Lielbritānija un Vācija.

Visstraujāk militārie izdevumi pieauguši Ukrainā, kas no 11. vietas 2022. gadā pārvietojusies uz astoto pozīciju. Kijivas izdevumi aizsardzībai pieauguši par 51%, sasniedzot 64,8 miljardus dolāru, kas ir 58% no visiem valdības tēriņiem.

Papildus Ukraina saņēmusi citu valstu militāro palīdzību vismaz 35 miljardu eiro apjomā.

Tikmēr agresorvalstī Krievijā militārie tēriņi pieauguši par 24%, sasniedzot 109 miljardus dolāru.

Kopumā pasaules militārie izdevumi veido 2,3% no globālā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ikgadējais SIPRI ziņojums par pasaules militārajiem tēriņiem ir plašākais šāda veida datu apkopojums.

Pasaulē

Internetā publicēts neilgi pirms katastrofas veikts sarunas ieraksts starp 25.novembrī Viļņā avarējušās DHL kravas lidmašīnas Boeing 737 pilotiem un dispečeri, vēsta LRT. Pēc izdevuma ziņām, sarunas bijušas pilnīgi normālas, bez trauksmes pazīmēm. Taču pēkšņi lidmašīna sāka krist, nolidoja vairākus simtus metru un ietriecās zemē.

Svarīgākais