Lietuvā gatavojas ieviest maksas ceļus

© Depositphotos

Šobrīd braucot uz Lietuvu ar vieglo automašīnu par ceļiem nav jāmaksā, bet tas var mainīties un par atsevišķu ceļu izmantošanu varētu tikt noteikta samaksa, vēsta lrytas.lt.

Šobrīd kaimiņvalstī jāmaksā par ceļiem, jeb ir jāiegādājās vinjete vienīgi kravas automašīnām un vieglajām mašīnām ar piekabi. Lietuvā pagaidām nav tādu ceļu, par kuriem būtu jāmaksā visiem autovadītājiem bez izņēmuma, bet drīzumā tādi varētu būt. Iespējams nāksies atvērt maciņu, lai izmantotu kādu no valsts galvenajiem autoceļiem, piemēram, Via Baltica. Līdzīga prakse jau tiek plaši izmantota citās valstīs, piemēram Polijā, Vācijā, Čehijā, Austrijā utt.

Pagājušajā gadā Lietuvas Seima Ekonomikas komitejā bija skaļas diskusijas par ceļu aplikšanu ar nodokļiem. Pēdējās komitejas priekšsēdētājs konservatīvais Kazis Starkevičs toreiz sacīja, ka šī varētu būt viena no alternatīvām ceļu infrastruktūras uzlabošanai.

“Mums ir jāuzdrošinās iekasēt maksu par šiem ceļiem. ... Nebaidīsimies no tā, citādi rezultātus nejutīsim, jo ​​kaimiņvalstis to dara. Un dara to aktīvi.» - vienā no sēdēm sacīja deputāts.

Taču pagājušā gada rudens skaļā diskusija šobrīd ir mazliet pieklususi, lai gan pats K. Starkevičs tam Seimā solīja politisko atbalstu.

Tagad, sarunā ar LRT.lt, Ekonomikas komitejas priekšsēdētājs neuzdrošinājās prognozēt, kad ieceres īstenošana varētu virzīties straujāk. Viņš piebilda, ka nedomā, ka tas notiks pašreizējā Seima sasaukumā. Tomēr K. Starkevičs turpina saskatīt nepieciešamību daļu ceļu aplikt ar nodevu.

«Šogad mums ir lielāks budžets ceļu uzturēšanai, taču esošā infrastruktūra prasa milzīgas investīcijas, ir kritiskā stāvoklī, un tai nepieciešami papildu līdzekļi. Tas ir papildu finansējums, un tas nāktu no tā, ka atsevišķi ceļi reģionos, uz kuriem varētu nokļūt pa citiem maršrutiem, varētu būt maksas,» sacīja Starkevičs.

Pēc K. Starkeviča domām, virzoties uz maksas ceļu idejas īstenošanu, pirmie soļi jau ir sperti. Viena no galvenajām ir "Via Lietuvos" (iepriekš Lietuvas autoceļu direkcija) pārveide par akciju sabiedrību. Pēc Seima deputāta domām, šī transformācija tai ļaus īstenot elastīgākus projektus.

Tagad "Via Lietuva" var paredzēt atsevišķus ceļus, kas var kļūt maksas. Viens no apsvērtajiem variantiem paredz, ka "Via Baltica" posms no Kauņas līdz Kedaiņiem varētu būt par maksu. Tas varētu būt kā pirmais eksperiments, skaidroja K. Starkevičs un piebilda, ka, viņaprāt, nākotnē viss "Via Baltica" posms līdz Latvijas robežai varētu kļūt par maksas ceļu.

Seima deputāts arī atgādināja, ka nav izslēgta ideja par pilotprojekta īstenošanu, izbūvējot Zarasu apvedceļu. Šo un līdzīgus projektus varētu īstenot, izmantojot valsts un privāto partnerību (PPP).

Satiksmes ministrija LRT.lt adresētajā komentārā norādīja, ka kopā ar "Via Lietuva" analizē šīs metodes pielietošanas iespējas valsts nozīmes ceļu infrastruktūras attīstībā.

Lietuvas Satiksmes ministrija ir vairākkārt publiski paudusi, ka esošais autoceļu finansējums ir nepietiekams. Tiek gaidītas visas iespējas, kas vērstas uz ceļu finansējuma palielināšanu. Publiskā un privātā partnerība ir viena no iespējām lielu ceļu infrastruktūras projektu īstenošanai.

Šādā gadījumā starp valsti un privātpersonu tiek noslēgts ilgtermiņa līgums, saskaņā ar kuru tā sniedz un finansē sabiedriskos pakalpojumus un/vai veic saimniecisko darbību, ieguldot īpašumā, uzņemoties ar to saistītos riskus un saņemot no tā ienākumus, tā skaidrots Satiksmes ministrijas atbildē LRT.lt. Ministrija arī norādīja, ka minētā Zarasu pilsētas apvedceļa (ap 9,34 km garumā), kas būtu galvenā autoceļa A6 Kauņa-Zarasai-Daugpilis posms, izbūve būtiski uzlabotu centrālās daļas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, jo tādējādi novirzītu kravu satiksmi prom no pilsētas.

Savukārt, Ekonomikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas opozīcijas frakcijas deputāts Gintauts Paluckas portālam LRT.lt norāda, ka maksas ceļi Lietuvā ir vairāk ideoloģisks apsvērums un politisko diskusiju objekts, nevis likumdošanas iniciatīva. Pēc viņa teiktā, šobrīd to regulējošais likumprojekts nav sagatavots.
«Šāds likumprojekts komisijā nav izskatīts, un es ļoti šaubos, ka mēs to kādreiz izskatīsim, jo ​​tas nav gatavs." - Gintauts Paluckas
Paluckas arī norāda, ka jau šobrīd par ceļiem tiek maksāts ar degvielas akcīzi un vinjetēm komerctransportam, tāpēc pēc viņa domām drīzāk ir jārunā par citiem risinājumiem, kuru ir diezgan daudz. Tam vistuvākais ir Polijas piemērs, kas paredz infrastruktūras attīstības fondu, kuru uzraudzītu "Via Lietuva". Šajā fondā ieplūstu līdzekļi no trim avotiem: Eiropas, tā sauktajiem akcīzes un vinjetes fondiem un Eiropas Investīciju bankas vai Eiropas Investīciju un attīstības bankas aizņemtiem līdzekļiem. Līdzīgi kā to dara poļi. Tas būtībā ļautu darbus īstenot lielā tempā un izvairoties no budžeta gada ierobežojuma.
Asociācijas "Lietuvas ceļi" vadītājs Šarūnas Frolenko uzskata, ka nebūtu pilnīgi racionāli attīstīt ceļu infrastruktūru, īstenojot PPP projektus, jo šādiem objektiem nav daudz piemērotu vietu. Tāpēc ideja par ceļu nodokli visiem autovadītājiem nešķiet ekonomiski pamatota. Pēc viņa teiktā, Zviedrijas, Norvēģijas vai Austrijas piemērā, kur kopā ar biznesu tiek būvēts jauns ceļš, kas saīsina cilvēku ceļu par stundu vai vairāk, tas ir nodoklis, līdz tas atmaksājas, taču viņaprāt, Lietuvā nav šādas iespējas. Respektīvi netiktu būvētas alternatīvas šosejas. Tas nozīmē, ka PPP projekti varētu būt pilsētas apvedceļi vai kādi citi līdzīgi risinājumi, bet diez vai tie būs ceļi, par kuriem visi maksā, uzskata Š. Froļenko. Tā vietā, viņaprāt, būtu lietderīgi pārskatīt šobrīd Lietuvā komercpārvadājumiem piemērotās ceļu nodokļa likmes, kā arī paplašināt minētajiem pārvadājumiem maksas ceļu tīklu.
Vērtējot ideju par maksas ceļiem visiem autovadītājiem, Viļņas Universitātes ekonomists Aļģirds Bartkus norādīja, ka nodokļi nav tikai ieņēmumi budžetā, tie bieži vien ietekmē arī uzvedības maiņu.
"Tāpēc, runājot par transporta līdzekļiem, jaunajiem nodokļu pasākumiem ir jāgarantē ne tikai ieņēmumi budžetā, bet arī jārada ietekme, kas veicina vides saglabāšanu un tās kvalitātes uzlabošanos, jo transports ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē vides kvalitāti,» viņš sacīja portālam LRT.lt.
A. Bartkus uzskata, ka šajā gadījumā degvielas akcīzes nodoklis ir piemērots, jo tas mudina naudu taupošus autovadītājus braukt pēc iespējas ekonomiskāk. Līdz ar to, piesaistot ceļa nodokli nobrauktajiem kilometriem, tas vienādi apliks autovadītājus ar dažādu braukšanas stilu un transportlīdzekļus ar atšķirīgu degvielas ekonomiju, jeb radīs stimulu nebraukt agresīvi vai izvēlēties ekonomisku transportlīdzekli.
«Nesaistot ceļa nodokli ar nobrauktajiem kilometriem, tas kļūst par auto reģistrācijas nodokļa dublikātu, kas tiek maksāts periodiski un kas nav atkarīgs no tā, cik daudz un cik ekonomiski un ekoloģiski transportlīdzeklis ir izmantots." - A. Bartkus.
Salīdzinot akcīzes nodokli un ceļa nodokli, pirmais ne tikai garantē papildu ienākumus budžetam, bet arī mudina autovadītājus izvēlēties videi draudzīgākus un ekonomiskākus transportlīdzekļus, kā arī videi draudzīgāku un mazāk agresīvu braukšanas stilu. Tāpēc, lai iekasētu papildu līdzekļus budžetā un radītu labus vides stimulus, akcīzes nodokļi būtu jāpalielina, nevis jāievieš ceļu nodoklis, uzskata ekonomists.