Piešķir 2 miljonus eiro Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai ar Latvijas uzņēmēju iesaisti

Valdība otrdien atbalstīja 2 miljonu eiro piešķiršanu Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, rekonstrukcijai.

Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka viens no Latvijas 2023. gadā uzsāktās Ukrainas rekonstrukcijas turpināšanai un paplašināšanai piedāvātajiem atbalsta virzieniem ir turpināt rekonstrukcijas projektu īstenošanu Čerņihivas apgabalā ar Latvijas uzņēmēju iesaisti.

Paredzēts, ka atbalstu sniegs ciešā sadarbībā ar Ukrainas partneriem atbilstoši Ukrainas amatpersonu identificētajām vajadzībām. Ekonomikas ministrija šī piedāvājuma izstrādē sadarbojās ar Čerņihivas apgabala administrāciju.

Čerņihivas apgabalā karadarbības rezultātā vienlaikus ar izglītības iestāžu rekonstrukciju ir nepieciešams atjaunot un labiekārtot infrastruktūru, nodrošinot apkures sistēmu, gatavojoties ziemas sezonai.

Lai apdzīvotu 12 moduļu mājas Čerņihivas pilsētā un Jahidnes ciemā, sešas moduļu mājas un piecas rekonstruētās mājas, Latvija sniegs atbalstu to labiekārtošanai, nodrošinot mēbeles.

Tāpat plānots nodrošināt apkures katlu mājas, lai labiekārtotu Čerņihivas apgabala izglītības iestāžu infrastruktūru, tuvojoties rudens un ziemas sezonai, kā arī mācību gada sākumam.

Minētais atbalsts veicinātu iedzīvotāju atgriešanos apgabalā, sniegtu iespēju darbspējīgiem iedzīvotājiem atsākt darba gaitas un paātrinātu Ukrainas ekonomisko izaugsmi, atzīmē lēmumprojekta sagatavotāji.

Lai nodrošinātu atbalsta virzienu īstenošanu, Ekonomikas ministrija plāno organizēt iepirkumus atklātā konkursa procedūras atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.

Valdības sēdē ministru starpā radās diskusija par Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos Ukrainā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pavēstīja, ka šāda iniciatīva ir nākusi no pašiem uzņēmējiem, un tā būtu jāizpēta dziļāk, proti, jānoskaidro, kādas ir uzņēmumu vajadzības un kādu atbalstu viņi sagaidītu no valdības. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar ĀM būtu gatava ar šādu ziņojumu nākt uz valdību līdz septembrim.

Ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka Ukrainā uzņēmēju darbības apstākļi ir sarežģīti un pastāvīgi rodas problēmjautājumi, pie tam ne tikai Ukrainā, bet arī Polijā, uz robežām un muitās. "Problēmjautājumu saraksts ir milzīgs," uzsvēra Braže, tāpēc ministre uzskata, ka uzņēmēju koordinācijai ir jābūt stingrā sasaistē ar ĀM un Latvijas vēstniecību Ukrainā. Braže piedāvāja, ka šo ziņojumu varētu sagatavot ĀM, taču darba apjoma dēļ ministra to varētu paveikt līdz 1.oktobrim.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) piekrita 1.oktobrim, bet paskaidroja Bražei, ka šis jautājums tomēr būs EM pārraudzībā, jo skar uzņēmējdarbību. EM būs jāizdomā mehānisms, kā uzņēmējiem palīdzēt. Braže uzstāja, ĀM būtu nepieciešams "profesionāli apskatīties un saprast, par ko ir runa", jo par šādu iniciatīvu dzird pirmo reizi, un nav to pārrunājusi nedz darba līmenī ar EM kolēģiem, nedz ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, nedz Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem, ar kuriem vēl nesen esot tikusies.

Siliņa atkārtoti uzsvēra, ka tas ir EM jautājums, un - ja ĀM pret to iebildīs, tad tas tiks ņemts vērā. "Jādod iespēja EM darīt viņu darbu un ĀM savu darbu," sprieda premjerministre, noslēgumā piebilstot - lai turpmāk šādas diskusijas valdībā nerastos, "Bražes kundzes zināšanai Ministru prezidente var ministrijām ar rezolūciju uzdot uzdevumus, nesaskaņojot datumus diskusijās ar ministriem".