Pētnieki pierādījuši, ka divkāršojies īpaši postošu savvaļas ugunsgrēku skaits

© Pixabay

Saskaņā ar jauniem pētījumiem, 2023. gads, kas visā pasaulē reģistrēts kā karstākais novērojumu vēsturē, bija arī ekstrēms gads attiecībā uz savvaļas ugunsgrēkiem.

Pētījumā konstatēts, ka gan ekstrēmo meža ugunsgrēku biežums, gan intensitāte pēdējo divu desmitgažu laikā ir vairāk nekā dubultojusies.

Un, ņemot vērā meža ugunsgrēku ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās sekas, seši no pēdējiem septiņiem gadiem bija “enerģētiski visintensīvākie”.

"Tas, ka esam atklājuši tik lielu pieaugumu tik īsā laika periodā, padara atklājumus vēl šokējošākus," sacīja Dr. Kelams Kanninghems, Tasmānijas universitātes piroģeogrāfijas pēcdoktorantūras pētnieks un pētījuma galvenais autors, kura raksts 24. jūnijā publicēts žurnālā "Nature Ecology and Evolution”.

Pagājušajā nedēļā savvaļas ugunsgrēkos Ņūmeksikā gāja bojā divi cilvēki un izdega platības gandrīz 10 000 hektāru apjomā. Tajā pašā laikā Kalifornijas dienvidos netālu no Losandželosas nodega vairāk nekā 5600 hektāru. Tāpat ziņots, ka 20. jūnija ugunsgrēkos Turcijā vismaz 12 cilvēki gāja bojā un vēl daudzi tika ievainoti.

Pētījumā tika aplūkota kopējā jauda, ​​ko emitē ugunsgrēku kopas, kas definētas kā ugunsgrēki, kas vienlaikus deg tuvu vai vienā un tajā pašā vietā vairākas reizes vienā dienā.

Pētnieki analizēja 21 gada datus, ko laikā no 2003. gada janvāra līdz 2023. gada novembrim savākuši divi Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) satelīti, lai noteiktu, kā laika gaitā ir mainījusies uguns aktivitāte.

Viņi identificēja 2913 ekstrēmus notikumus no vairāk nekā 30 miljoniem ugunsgrēku visā pasaulē. Šādus ārkārtējus ugunsgrēkus noteica arī lielais dūmu daudzums, ko tie izdala, augstais siltumnīcefekta gāzu emisijas līmenis, kas var vēl vairāk paātrināt globālo sasilšanu, un ugunsgrēka ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās sekas.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais