Planēta tuvojas kritiskam punktam, kas apdraud gan dabas, gan cilvēces nākotni

Novēroto savvaļas dzīvnieku populācijas 50 gadu laikā ir samazinājušās vidēji par 73% - tas ir brīdinājuma signāls par pieaugošu izmiršanas risku un veselīgu ekosistēmu potenciālu izzušanu, uzsvērts "Dzīvās planētas ziņojumā 2024"' (Living Planet Report 2024).

Kā aģentūru LETA informēja Pasaules dabas fonda (PDF) komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga, straujākais kritums ir novērots Latīņamerikā un Karību jūras reģionā - par 95%, Āfrikā par 76% un Āzijas un Klusā okeāna reģionā par 60%. Īpaši cietušas ir saldūdens ekosistēmas ar 85% kritumu.

Ziņojumā tiek brīdināts, ka planēta tuvojas kritiskam punktam, kas apdraud gan dabas, gan cilvēces nākotni. PDF uzsver, ka nākamie pieci gadi ir izšķiroši, lai ar aktīvu un vienotu rīcību risinātu klimata un dabas krīzi.

PDF akcentē, ka Londonas Zooloģijas biedrības izstrādātais Dzīvās planētas indekss norāda uz izmaiņām gandrīz 35 000 populācijās, kas aptver 5495 dzīvnieku sugas visā pasaulē.

Lielākie populāciju samazinājumi ir saldūdens ekosistēmās - 85%, kam seko sauszemes - 69% un jūras ekosistēmas - 56%.

Visbiežākais savvaļas dzīvnieku apdraudējums ir dzīvotņu zudums un to degradācija. Arī invazīvās sugas, slimības un pārmērīga dabas resursu izmantošana vēl vairāk apdraud dabas daudzveidību, uzsver eksperti.

Pieaugošas ir klimata pārmaiņu ietekmes uz dzīvo dabu, akcentē PDF. Tas īpaši izpaužas kā drauds savvaļas dzīvnieku populācijām Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, kur vidējais to samazinājums ir 95%.

Ja ekosistēmas tiek apdraudētas, tās nespēj nodrošināt cilvēcei labumus, no kuriem tā ir atkarīga, piemēram, tīru gaisu, ūdeni un veselīgu augsni pārtikai, atgādina eksperti.

"Ekosistēmas var sasniegt kritiskos punktus, kas ir kādas sistēmas kritiskais slieksnis, ko pārsniedzot, notiek būtiskas, iespējams, neatgriezeniskas pārmaiņas šajā ekosistēmā," norāda fondā.

Gan Eiropā un Centrālajā Āzijā, gan Ziemeļamerikā negatīvā tendence ir mazāka, bet tas daļēji skaidrojams ar to, ka plašā mērogā daba tika ietekmēta jau pirms indeksa ieviešanas 1970.gadā, skaidro PDF.

Tiek norādīts, ka Eiropā novērojama vairāku savvaļas dzīvnieku sugu, piemēram, sumbra (Bison bonasus) un cirtainā pelikāna (Pelecanus crispus) atgriešanās, pateicoties sugu atjaunošanas projektiem, tiesiskajai aizsardzībai un citiem saglabāšanas pasākumiem. Tomēr saldūdens zivju, rāpuļu un citu sugu populācijas samazinās, un abinieku stāvoklis lielākoties pasliktinās, padarot šīs sugu grupas īpaši pakļautas izmiršanas riskam Eiropā.

PDF direktors Jānis Rozītis norāda, ka dabā vērojami brīdinājumi, kurus nedrīkst ignorēt. Līdzšinējie dabas aizsardzības un klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumi nav bijuši pietiekami, lai mainītu situāciju.

Viņš uzsver, ka ir strauji jāmeklē visdažādākie instrumenti īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem - tiesiskais regulējums, publiskais un privātais finansējums, partnerības, brīvprātīgās iniciatīvas, lai dzīvās dabas stāvoklis uzlabotos. Nākamajos piecos gados pieņemtie politiskie lēmumi un īstenotie pasākumi būs izšķiroši dabas atjaunošanai, no kā ir atkarīga arī cilvēku drošība, veselība un labklājība.

Lai apturētu dabas izzušanu un ierobežotu globālās temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 Celsija grādiem, valstīm ir jāstiprina savas saistības un jārīkojas efektīvāk, uzsver Rozītis.

PDF aicina valdības izstrādāt un īstenot vērienīgākus plānus, lai samazinātu pārmērīgu patēriņu, apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu un taisnīgā veidā samazinātu emisijas. Nepieciešamo pārmaiņu panākšanai fonds aicina izmantot arī šogad gaidāmos samitus par klimatu un bioloģisko daudzveidību - COP16 un COP29.