Kristofers Kolumbs, 15. gadsimta pētnieks, kurš vadīja Spānijas finansētas ekspedīcijas, paverot ceļu Amerikas iekarošanai, bijis ebrejs no Rietumeiropas - ar šādu paziņojumu nākuši klajā Spānijas zinātnieki, izmantojot DNS analīzi, lai atrisinātu gadsimtiem senu noslēpumu, raksta “CNN”.
Gadu garumā vairākas valstis strīdējās par Kolumba izcelsmi un galīgo apbedījumu vietu, un
daudzi vēsturnieki ir apšaubījuši tradicionālo teoriju, ka Kolumbs nācis no Dženovas Itālijā. Teorijas bija dažādas, sākot ar to, ka viņš ir Spānijas ebrejs vai grieķis, un beidzot ar baskiem, portugāļiem vai britiem.
Lai atrisinātu šo noslēpumu, pētnieki veica 22 gadus ilgu zmeklēšanu, ko vadīja tiesu medicīnas eksperts Migels Lorente, pārbaudot nelielus mirstīgo atlieku paraugus, kas aprakti Seviļas katedrālē, kuru varas iestādes jau sen atzina kā Kolumba pēdējo atdusas vietu.
"Mums ir DNS no Kristofera Kolumba, ļoti daļēja, bet pietiekama. Mums ir DNS arī no viņa dēla Hernando Kolona,” sacīja Lorente.
"Un gan Hernando Y hromosomā, gan mitohondriju DNS, ko pārraida māte, ir pazīmes, kas ir saderīgas ar ebreju izcelsmi."
Apmēram 300 000 ebreju dzīvoja Spānijā, pirms katoļu monarhi Izabella un Ferdinands pavēlēja ebrejiem un musulmaņiem pievērsties katoļu ticībai vai atstāt valsti. Daudzi apmetās uz dzīvi visā pasaulē.
Analizējot 25 iespējamās vietas, Lorente sacīja, ka var diezgan droši apgalvot, ka Kolumbs ir dzimis Rietumeiropā un paziņoja, ka ir apstiprinājušāš iepriekšējās teorijas, ka mirstīgās atliekas Seviļas katedrālē pieder Kolumbam.
Kolumba pilsonības izpēti sarežģīja vairāki faktori, tostarp lielais datu apjoms. Bet "iznākums ir gandrīz absolūti ticams," sacīja Lorente.
Kolumbs nomira Valjadolidā, Spānijā, 1506. gadā, bet vēlējās tikt apglabāts Hispaniola salā, ko šodien dala Dominikānas Republika un Haiti. Viņa mirstīgās atliekas tika nogādātas tur 1542. gadā, pēc tam 1795. gadā pārvestas uz Kubu un pēc tam, kā jau ilgi tika uzskatīts, uz Sevilju 1898. gadā.