Kāds Igaunijas pilsonis pēc iepazīšanās internetā ieradās Luhanskas apgabalā Ukrainā un tagad lūdz žurnālistus glābt viņu no verdzības Krievijas okupētajās teritorijās, raksta “Postimees.ee”.
Igaunis internetā iepazinies ar sievieti, kura dzīvo Krievijas okupētajā Luhanskas apgabalā Ukrainā. Vīrietis, kurš nekad agrāk nebija redzējis savu interneta aizraušanos, devās pie viņas, lai sāktu kopīgu dzīvi un kopīgi audzinātu viņas bērnus. Mēnesi vēlāk igauņa dokumenti tika iznīcināti, un viņš pats nokļuva verdzībā. Viņš ticis piekauts, un ieslodzītais apgalvo, ka tiek gatavots nosūtīšanai uz fronti. Šobrīd viņš lūdz palīdzību gan diplomātiem, gan žurnālistiem.
Vīrietis paslēpis savu mobilo tālruni, stāstot mocītājiem, ka to pazaudējis, taču nevarēja aizbēgt, jo viņa mīļotās tēvs bija FSB virsnieks un vietējā okupācijas pārvaldē strādā sievietes radinieki. Ieslodzītais no rītiem piekļūst internetam, izmantojot mājas WiFi tīklu, pirms viņš tiekot aizvests uz piespiedu darbu.
Igaunijas varas iestādes pēc 2022. gada 24. februāra vairākkārt aicinājušas valsts iedzīvotājus atturēties no ceļošanas uz Krieviju - iepriekšējo reizi šāds brīdinājums tika izteikts saistībā ar tūrisma braucienu skaita pieaugumu no Igaunijas uz Baltkrieviju.
“Postimees” redakcija 1. oktobrī saņēma vēstuli no vīrieša vārdā Edvards Mīls. Vēstule publicēta ar nelieliem saīsinājumiem un pareizrakstības labojumiem.
“Es esmu Edvards Mīls, Igaunijas Republikas pilsonis. Dzimšanas datums - 01/07/1995. Līdz aizbraukšanai uz Luhanskas Tautas Republiku es dzīvoju Igaunijā, Narvas pilsētā. Es satiku meiteni - Egorutina Natālija Aleksandrovna, dzimusi 1993. gadā. Viņa dzīvo Krasnodonas pilsētā. Mēs iepazināmies tiešsaistē “TikTok”. Mēs sākām attiecības. Mēs iemīlējāmies no pirmā acu uzmetiena, mēs astoņus mēnešus sazinājāmies, izmantojot internetu un videozvanus. Tad dabūju e-vīzu uz Krieviju, lai apciemotu savu draudzeni un viņas divus bērnus.
Uz Krieviju izbraucu 2024. gada 3. augustā. Es ierados, un mēs sākām dzīvot kopā un audzināt bērnus. Pagāja pusotrs mēnesis, un mums bija strīds, es nolēmu sakravāt mantas un dokumentus un doties mājās uz Igauniju, bet tas neizdevās, jo mana draudzene sadedzināja visus dokumentus un teica, ka es nekad nevarēšu aiziet, ka es palikšu verdzībā un būšu gūstā līdz savu dienu beigām. Šobrīd esmu piespiedu kārtā aizturēts, man atņemti iztikas līdzekļi, pastāvīgi tieku sists, badināts un spiests darīt visu, ko saka. Man ir palicis viens dokuments, tā ir ID karte, bet tā tika man atņemta. Viņi teica, ka viņi to iznīcināja, jo man tā vairs nebūs vajadzīga. Man draud lielas briesmas. Es nezinu, ko darīt. Es nevaru sazināties ar policiju vai citām iestādēm, jo policijai ar meitenes vecākiem ir ļoti cieši sakari.
Viņi mani tur ieslēgtu. Nav iespējas izbēgt. Viņi teica, ka, ja es mēģinātu aizbēgt, viņi mani nošaus. Viņi var nogalināt. Man ir smaga depresija, un manas nieres ir bojātas. Tā visa dēļ es griezu sev vēnas. Es domāju, ka viņi mani aizvedīs uz slimnīcu, un es varētu tur meklēt palīdzību, pretējā gadījumā es aizbēgšu. Bet viņiem nepaveicās un viņi apturēja asiņošanu. Mana kreisā roka nedarbojas un pūst. Man nav tālruņa numura, bet man ir iespēja piekļūt internetam. Es lūdzu jūs, lūdzu, izglābiet mani. Izvediet mani un atgrieziet dzimtenē Igaunijā.
Mana pēdējā cerība ir uz jums, ka jūs mani izglābsiet no verdzības un gūsta. Es ļoti baidos par savu dzīvību. Lūdzu, izglābiet mani."
Igaunijas Iekšlietu ministrija redakcijai teica, ka nevar komentēt situāciju, novirzot to uz Ārlietu ministriju. Ārlietu ministrija apstiprināja, ka pilsonis Edvards Mīls patiešām devies uz Krieviju un vēlāk vērsies pie diplomātiem.
“Ārlietu ministrija sazinājās ar Edvardu Mīlu un konsultēja viņu par turpmākajām darbībām, tostarp pieprasot dokumentu, kas nepieciešams, lai atgrieztos Igaunijā. Diemžēl šo lietu ļoti sarežģī fakts, ka persona atrodas Krievijas Federācijas okupētajā Ukrainas teritorijā, kur notiek aktīvas militārās operācijas. Karadarbība ļoti apgrūtina ātras un efektīvas palīdzības sniegšanu. Atgādinām, ka saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu Ārlietu ministrija iesaka pilnībā izvairīties no ceļošanas gan uz Ukrainu, gan Krieviju,” teikts Ārlietu ministrijas vēstulē.
Savukārt Igaunijas Drošības policija, atbildot uz lūgumu pastāstīt, vai šai pārvaldei ir zināma pilsoņa Edvarda Mīla situācija, atgādināja iepriekšējos ieteikumus:
“Drošības policija vairākkārt uzsvērusi, ka ceļošana uz Krieviju un Ukrainas okupētajām teritorijām ir saistīta ar paaugstinātiem riskiem, un Igaunijai ir ļoti grūti palīdzēt saviem pilsoņiem karadarbības zonās.”
Redakcijai izdevās sazināties ar Edvardu Mīlu un noskaidrot stāsta detaļas. Dialogs tālāk ticis apkopots no vairāku dienu sarakstes. Igaunijas pilsonis uz īsu brīdi sazinās tikai no rītiem, kad, pēc viņa vārdiem, uz īsu brīdi tiek atstāts viens pats.
“Edvard, kāpēc tev netika atņemts telefons, ja tu saki, ka esi paverdzināts?”
“Viņi neņēma telefonu, jo es teicu, ka esmu to noslīcinājis.”
“Kurš kuru atrada “TikTok”, vai tu Natāliju vai viņa tevi? Vai es pareizi saprotu, ka šī bija partnera meklēšana?”
“Nataša pārraidīja “TikTok”, un es devos uz viņas pārraidi. Tā mēs iepazināmies un sākās attiecības.”
“Vai jums ir nauda, lai nokļūtu Maskavā?”
“Nauda nav problēma. Bet būs grūti tikt garām visiem, kas man šeit seko. Un man nav dokumentu, lai šķērsotu robežu. Viņi mani tur nelaidīs cauri. Brīdināja, ja šūpošu laivu, būs vēl sliktāk.”
“Jūs varat parādīt savus datus uz robežas no vietnes “eesti.ee”, kur ir pieejami visi jūsu dati. Mēģiniet izskaidrot situāciju, lūgt palīdzību.”
”Šeit viņiem ir viss, viņi mani nekavējoties aizturēs uz robežas un aizvedīs atpakaļ, Natašas tētis ir ļoti cieši saistīts ar FSB. Domāju par bēgšanas variantu, bet pie visām pārejām un pilsētā ir kontrolpunkti.”
“Vai esat noskaidrojis, vai ir iespējams iekļūt Krievijas Federācijā, apejot policijas kontrolpunktu?”
“Nav iespējams apiet kontrolpunktus un pārejas punktu uz Krievijas teritoriju.”
“Iepriekš Igaunijas Ārlietu ministrija mums teica, ka ir devusi jums ieteikumus, kā rīkoties. Kādi ir šie ieteikumi?”
“Viņi man sniedza ieteikumus, kurus es nevaru izmantot. To nav iespējams izdarīt. Šie ieteikumi man nepalīdzēs. Viņi ieteica man nokļūt Maskavā, lai no vēstniecības paņemtu attiecīgos dokumentus, lai varētu atgriezties Igaunijā.”
“Vai turpināt sazināties ar Igaunijas diplomātiem, vai viņi zina, ka pastāv risks, ka jūs nosūtīs uz fronti?”
“Nē. Es ar viņiem vairs nekontaktējos. Man nav nekādu kontaktu, kur, ko un kam rakstīt.”
Edvards Mīls telefona numuru iedeva savai mātei, kura dzīvo Igaunijā. Kāds tuvs radinieks teorētiski varētu sazināties ar Krievijas varas iestādēm ar ziņojumu par pazudušu personu, lūdzot palīdzību viņa atrašanā un atbrīvošanā.
"Viņam nav nekādu problēmu! Pats radīja savas problēmas. Dzīvo normāli. Ar viņu viss ir kārtībā! Jums par viņu nekas nav jāzina. Nebrīvē? Viņš brīvi pārvietojas visur. Es nezinu, kur viņš ir. Viņš man neziņo," atbildēja sieviete pēc Mīla norādītā numura.
Sieviete apstiprināja, ka Edvards Mīls ir viņas dēls. Uz informāciju, ka viņas dēlam atņēma dokumentus un viņš tiek gatavots sūtīšanai karā, sieviete teica, ka viņa tam netic.
“Neviens netiks sūtīts karā bez līguma! Nav paraksta!” atbildēja sieviete.