Landsberģis mudina atsākt diskusijas par Rietumu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu

Pēc Ziemeļkorejas lēmuma nosūtīt karavīrus Maskavas atbalstam tās karā Ukrainā vajadzētu atsākt diskusijas par Rietumvalstu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Garieļus Landsberģis.

"Gada sākumā [Francijas prezidents] Emanuels Makrons deva mājienu par karavīru nosūtīšanu. Gada beigās Ziemeļkoreja to faktiski izdarīja. Mēs joprojām atpaliekam, reaģējot uz eskalāciju, nevis to novēršot. Makrona idejas tagad būtu jāpārskata, labāk vēlu nekā nekad," Landsberģis rakstīja platformā "X".

Runājot par Rietumu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas iebrukumu, Makrons februāra beigās sacīja, ka neizslēdz iespēju nākotnē nosūtīt sabiedroto karaspēku uz valsti, kurā iebrukusi Krievija.

Šādus Francijas līdera izteikumus daži Rietumu partneri ir noraidījuši. Tikmēr Lietuvas amatpersonas paziņoja, ka apsver iespēju nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, lai apmācītu ukraiņus, taču pagaidām galvenais prioritārais atbalsts saglabājies ieroču un munīcijas veidā.

Dienvidkorejas izlūkošanas aģentūra piektdien pavēstīja, ka Ziemeļkoreja ir nosūtījusi uz Krievijas pilsētu Vladivostoku sākotnējo kontingentu ar 1500 speciālo spēku karavīriem un drīzumā nosūtīs vēl vairāk. Kopumā Ziemeļkoreja nolēmusi nosūtīt 12 000 karavīru uz karu Ukrainā.

Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs Kirilo Budanovs pagājušajā nedēļā žurnālistiem sacīja, ka Krievijas austrumos pašlaik trenējas aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas kājnieku. Viņš prognozēja, ka līdz novembrim viņi būs gatavi iesaistīties kaujās. Vismaz 2600 tikšot nosūtīti uz Krievijas Kurskas apgabalu, kur Ukraina augustā uzsāka iebrukumu.

Tikmēr pagājušās nedēļas beigās Ukrainas amatpersonas publiskoja videoierakstu, kurā it kā redzami vairāki desmiti Ziemeļkorejas karavīru, kas stāv rindā, lai saņemtu Krievijas militāro apģērbu, un apgalvo, ka tas liecina par Phenjanas sūtītā karaspēka ieviešanu konfliktā.

Videoierakstā, ko publicēja Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centrs, kas darbojas Kultūras un informācijas ministrijas pakļautībā, esot redzami Ziemeļkorejas karavīri, kas stāv rindā, lai no Krievijas karavīriem paņemtu somas, drēbes un citus apģērbus.

Phenjana un Maskava ir bijušas sabiedrotās kopš Ziemeļkorejas dibināšanas pēc Otrā pasaules kara, un tās ir kļuvušas vēl ciešākas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, un Seula un Vašingtona jau sen apgalvo, ka Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns sūta ieročus izmantošanai Ukrainā.

Kims un Krievijas diktators Vladimirs Putins jūnijā parakstīja vienošanos, kas paredz savstarpēju militāru palīdzību gadījumā, ja kādai no valstīm tiek uzbrukts.