Zināms, kad varētu sākt būvēt Ziemeļu-Baltijas savienojošo ūdeņraža koridoru

Ziemeļvalstis un Baltijas valstis savienojošu starptautisku zaļā ūdeņraža koridoru 2500 kilometru garumā varētu sākt būvēt 2029.gadā, uzskata Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatora "Amber Grid" vadītājs Nemuns Bikņus.

"Mēs darām visu atbilstoši reģiona saskaņotajam plānam. Mūsu vīzija ir sākt pēc iespējas agrāk. Pašlaik mūsu galvenais uzdevums ir tuvāko divu gadu laikā pabeigt tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi, pēc tam sekos projektēšanas posms," viņš teica ziņu aģentūrai BNS.

"Mēs saskatām, ka ir iespējams sākotnējos darbus sākt 2029.gadā," Bikņus piebilda.

Projekta priekšizpētē norādīts, ka koridoram, pa kuru paredzēts transportēt līdz 2,7 miljoniem tonnu ūdeņraža gadā, līdz 2040.gadam būtu jāsavieno Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Vācija.

Bikņus lēš, ka koridoru varētu uzbūvēt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Ņemot vērā, ka cauruļvada garums ir aptuveni 2500 kilometru, tas, visticamāk, netiks būvēts uzreiz, bet gan pa posmiem. Sagatavošanās posms šobrīd ir visgrūtākais, jo neviens to līdz šim nav darījis. Taču šķiet, ka visu projektu ir iespējams īstenot piecu līdz septiņu gadu laikā," viņš paskaidroja.

Zaļo ūdeņradi ražo elektrolīzes ceļā, izmantojot sauszemes un jūras vēja un saules enerģiju, un to paredzēts izmantot transporta dekarbonizācijai, sintētisko degvielu un aviācijas degvielas ražošanai, kā arī citiem mērķiem.

Bikņus norādīja, ka tādi lieli enerģijas patērētāji kā Vācija un Nīderlande nākotnē var saskarties ar ūdeņraža trūkumu, ja tās vēlas turpināt attīstīt savu rūpniecību.

"No šīs perspektīvas mēs varam saskatīt zaļā ūdeņraža potenciālu," viņš teica.

Eiropas Komisija 2023.gada aprīlī ūdeņraža koridoram piešķīra kopējas ieinteresētības projekta statusu, kas tam nodrošina piekļuvi ES finansējumam un paātrina apstiprināšanas procesu.