Mamikins krievu propagandas kanālos nosauc Sārtu par mērgli

© Dmitrijs Suļžics / F64

Aizvadītās nedēļas sākumā sarunu šovā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" atkal grozījās bēdīgi slavenais bijušais Eiroparlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins, kura pašreizējā nodarbošanās ir ar zināmu regularitāti Krievijas plašsaziņas līdzekļos klāstīt, kādas "šausmas" notiek Baltijas valstīs.

Šoreiz Mamikins pievērsās Rīgas konferencei. Viņš kļūdaini apgalvoja, ka konferenci rīko NATO izcilības centrs "Stratcom" (īstais organizētājs ir Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), un tā vadītāju Jāni Sārtu nodēvēja par "rusofobu mērgli". Mamikins arī tikpat nepatiesi apgalvoja, ka konferencei bija iespējams pieslēgties internetā par 75 eiro (tiešraides bija bez maksas), un atgādināja, ka Sārts pagājušajā gadā kādā konferencē bija uzvilcis zeķes ar uzrakstu "топчу русню" (mīdu Krieviju). Mamikina ieskatā Rīgas konference esot bijusi agresīvu rusofobu kopā sanākšana.

Lai "pierādītu", cik nopietni Rietumi pieiet savas "propagandas" izplatīšanai, Mamikins apgalvoja, ka "Stratcom", kurā strādā 45 cilvēki, budžets nākamajam gadam ir 20 miljoni eiro. Un tas notiekot situācijā, kad nākamajā gadā Latvijas ekonomika piedzīvošot sabrukumu. Tā nav patiesība. Sārts aģentūrai LETA norādīja, ka "Stratcom" Latvijas institūcijas nākamā gada finansējums ir 2,6 miljoni eiro.

Līdztekus Mamikins izplatīja melus, ka Latvijas komercbankas kredītņēmējiem, kuriem ir grūtības nokārtot saistības, piedāvājot parakstīt līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par sadarbību, tad parādsaistības tikšot dzēstas vai piedāvātas kredītbrīvdienas. Tās, protams, ir pilnīgas viltus ziņas, taču viegli prognozēt, ka Krievijas sabiedrība šim Mamikina izdomājumam noticēs uz vārda.

Mamikins ar Solovjovu arī nelaida garām iespēju izsmiet Latviju un Igauniju, paziņojot, ka pasaulē riebīgāko dzērienu "Rīgas balzams" pārspēj tikai "Vana Tallinn".

Tieši pēdējo mēnešu ļoti izteikta tendence ideoloģiskajos vēstījumos ir diskreditēt pirmo Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu, klāstīt, cik slikta ir bijusi ekonomiskās un politiskās dzīves liberalizācija. Par katastrofu tiek iztēlota PSRS sabrukšana, bet 1990. gadā parakstītā deklarācija par Krievijas suverenitātes atgūšanu tiek traktēta kā vēsturisks kauna traips.

Līdztekus pašreizējā kara Ukrainā kontekstā svarīgs naratīvs ir par to, ka deviņdesmitajos gados Jeļcins nodeva ārpus Krievijas "nacionālajās republikās" dzīvojošos krievus un krievi pašlaik esot visizkaisītākā un sadalītākā nācija pasaulē. Tas, ka paši krievi masveidā izvēlējās dzīvot ārpus Krievijas citās okupētajās "padomju republikās", pieminēts netiek.

Svarīgākais