Ukrainas kara 981. diena. Jaunākā informācija [papildināts 17:10]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 31. oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

17:10. Somijas prokuratūra ceturtdien apsūdzējusi Krievijas pilsoni kara noziegumos Ukrainā 2014.gadā.

Somijas ģenerālprokurora vietnieks Juka Rape ceturtdien Helsinku apgabaltiesā izvirzīja apsūdzības krievu neonacistu bandas "Rusič" vadonim Voislavam Tordenam.

Tordens tiek turēts aizdomās par pieciem kara noziegumiem Ukrainā 2014.gadā, kuru rezultātā gāja bojā 22 ukraiņu karavīri, un par smagu ievainojumu nodarīšanu vēl četriem karavīriem, aģentūrai AFP pavēstīja Rape.

"Trīs gadījumos tika nogalināti vai ievainoti Ukrainas karavīri, bet pārējās divas apsūdzības ir par cita veida kara likumu pārkāpumiem," atklāja prokurors.

Somijas Nacionālā prokuratūra norādīja, ka apsūdzības attiecas arī uz darbībām, kas "ir pretrunā ar kara likumiem (..), un attieksmi pret ievainotiem un nogalinātiem ienaidnieka karavīriem".

Aizdomās turētais, kurš tika aizturēts Helsinku lidostā 2023.gada jūlijā, apgalvo, ka nav vainīgs.

15:33. Eiropas Komisija (EK) trešdien brīdinājusi Gruziju, ka tā nevarēs uzsākt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES), ja vien nemainīs savu pašreizējo kursu.

"Ja vien Gruzija nemainīs savu pašreizējo darbības kursu (..), Komisijai nebūs iespējas apsvērt ieteikumu uzsākt sarunas ar Gruziju," teikts EK ikgadējā ziņojumā par bloka paplašināšanos.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā dalība ES ir kļuvusi par "stratēģisku izvēli", norādījis ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.

"Jūs vienkārši nevarat saglabāt saites ar Krieviju vai mēģināt dzīvot it kā nekas nebūtu noticis un sagaidīt, ka jūsu valsts kļūs par ES sastāvdaļu," uzsvēris Borels.

14:20. Lietuvā ceturtdien atklāts simbolisks pulkstenis, kas skaita laiku pēdējās simt dienās līdz Baltijas valstu energosistēmu atvienošanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem.

Pulkstenis atrodas Enerģētikas un tehnikas muzejā Viļņā.

"Šī ir lieliska diena un lielisks rezultāts, jo mēs turpinām attīstīt savu enerģētikas sektoru, stiprinām savu enerģētikas sistēmu un strādājam, lai pašpietiekami varētu apmierināt savas enerģijas vajadzības nākotnē, kad tiek gaidīts elektrības patēriņa pieaugums," atpakaļskaitīšanas pulksteņa atklāšanā teica Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Šķiršanās no šiem nepatīkamajiem partneriem ir bijis mūsu ilgtermiņa mērķis," sacīja Šimonīte.

12:48. Krievija naktī uz ceturtdienu raidījusi uz Ukrainu 12 raķetes un 43 tieciendronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukraiņu pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši divas raķetes un 17 dronus. Vēl 23 dronu "lokācija pazaudēta", respektīvi, tie uzbrukuma laikā pazuduši no radaru ekrāniem. Vēl trīs droni "izlidoja no kontrolētās gaisa telpas Krievijas Federācijas un patlaban okupētās Ukrainas teritorijas virzienā", teikts paziņojumā.

12:06. Igaunijas bezpeļņas organizācija "Slava Ukraini", kas dibināta 2022.gadā, lai ar ziedojumiem sniegtu brīvprātīgo palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, ceturtdien paziņoja, ka izbeidz savu darbību finanšu resursu trūkuma dēļ.

"Lēmumu par organizācijas darbības izbeigšanu izraisīja ziedojumu izsīkšana. Mēs vēlamies pateikties visiem, kas grūtajā periodā bija kopā ar mums un mūs atbalstīja. Ar jūsu palīdzību mēs varējām palīdzēt tūkstošiem cilvēku un glābt Ukrainas karavīru dzīvības," sacīja "Slava Ukraini" izpilddirektore Anu Viltropa. Kopš 2023.gada sākuma "Slava Ukraini" ziedojumos ir savākusi gandrīz 1,1 miljonu eiro, kas ir liels kritums salīdzinājumā ar 2022.gada ziedojumiem sešu miljonu eiro apmērā.

11:23. Dienvidkorejas novērotāju vai analītiskās grupas sūtīšana uz Ukrainu Dienvidkorejas armijai ir pašsaprotams uzdevums, paziņojis Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Kims Jonghjons.

"Tāpēc es uzskatu, ka tas ir pašsaprotams uzdevums mūsu karavīriem - sūtīt novērotājus un analītisko komandu uz Ukrainu," ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu kopīgā preses konferencē sacīja Kims. Ja šāda komanda netiktu sūtīta uz Ukrainu, tā būtu "pienākuma nepildīšana", norādīja Dienvidkorejas ministrs.

10:53. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 694 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1310 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9156 tankus, 18 450 bruņutransportierus, 20 013 lielgabalus un mīnmetējus, 1243 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 994 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 18 063 bezpilota lidaparātus, 2627 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 27 961 automobili un autocisternu, kā arī 3570 specializētās tehnikas vienības.

10:35. Krievija un tās sabiedrotās valstis neievēro pilnīgi nekādus ierobežojumus karadarbībā pret Ukrainu, līdz ar to arī pret Ukrainu nedrīkst būt noteikti militāro piegāžu apjomu un bruņojuma izmantošanas ierobežojumi, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Viņš īpaši uzsvēra, ka Ukraina ir ļoti pateicīga par sniegto atbalstu visiem saviem partneriem Eiropā, Atlantijas okeāna otrā pusē un citām pasaules valstīm, jo bez šī atbalsta Ukraina būtu daudz smagākā situācijā.

"Bet palūkosimies uz Krieviju - vai redzat kaut mazākos ierobežojumus, ko Krievija ievērotu karadarbībā pret Ukrainu? Diez vai. Vai redzat kādus ierobežojumus atbalstā, ko Krievijai sniedz citas valstis? Ziemeļkoreja pat sūta savus karavīrus. Kādai būtu jābūt atbildei? Ir jānoņem jebkādi ierobežojumi Ukrainai!" uzsvēra bijušais Ukrainas ārlietu ministrs, runājot par militāro piegāžu apjomu ierobežojumiem un atļaujas nedošanu konkrētus ieročus izmantot pret visiem leģitīmajiem mērķiem okupētajās teritorijās un Krievijā.

09:01. Šorīt, 31. oktobrī, ceļu uz Ukrainu uzsāka fonda “Uzņēmēji mieram” un Valsts policijas kopīgi organizēts konvojs, kura ietvaros tiks piegādāti 19 transportlīdzekļi kopā ar citām Ukrainas aizsargiem nepieciešamām atbalsta pozīcijām. Šajā konvojā ietilpst 13 Valsts policijas ziedotās automašīnas, četri Valsts robežsardzes ziedotie transportlīdzekļi, kā arī “Dobeles dzirnavnieka” ziedotais vilcējs, ar kuru tiks nogādāta vesela dažādu uzņēmumu ziedotā krava: ģeneratori, saules paneļi, sakaru kabeļi, degvielas kannas u.c. Transportlīdzekļi tiks piegādāti Ukrainas bruņoto spēku vienībām, kā arī Nacionālās gvardes, Neatliekamās glābšanas dienesta un Ukrainas Nacionālās policijas vienībām.

08:24. Krievija trešdien apšaudīja ēku Ukrainas pilsētā Harkivā, nogalinot vienu un ievainojot vismaz 29 cilvēkus, paziņoja varas iestādes. Vadāma aviobumba, kādas plaši izmanto Krievija, trāpīja ēkai šajā pilsētā, informēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Uzbrukumā ir nogalināts zēns 11 gadu vecumā un ievainoti vismaz 29 cilvēki, paziņoja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.

07:11. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins trešdien paziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri krievu uniformās un ar krievu militāro aprīkojumu pārvietojas uz Krievijas Kurskas apgabalu netālu no Ukrainas. Notiekošo ministrs raksturoja kā bīstamu un destabilizējošu notikumu attīstību.

Ostins runāja preses konferencē kopā ar Dienvidkorejas aizsardzības ministru Kimu Jonhjunu, pieaugot bažām, ka Krievijā izvietoti līdz pat 11 000 Ziemeļkorejas karavīru.

00:10. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico intervijā Krievijas propagandistei Olgai Skabejevai nule paudis, ka ļoti labprāt apmeklētu Maskavu 9.maijā. Premjers intervijā sacīja, ka uzskata par personīgu pienākumu pateikties Sarkanās armijas karavīriem. "Es uzskatītu par godu doties uz Maskavu, lai piedalītos Otrā pasaules kara beigu 80.gadadienas svinībās un, pats galvenais, uzvaras pār fašismu [svinībās]," pauda Fico. Fico nesen arī izteicies, ka pēc Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara vēlētos atjaunot normālas attiecības ar Krieviju.