Kāds ir pārvietojis Lielbritānijas vecāko satelītu – un šķiet, ka nevienam nav ne jausmas, kurš un kāpēc to ir izdarījis, vēsta “BBC”.
“Skynet-1A” tika palaists 1969. gadā, tikai dažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks pirmo reizi spēra kāju uz Mēness. Tas tika palaists orbītā virs Āfrikas austrumu krasta, lai pārraidītu šifrētus ziņojumus britu karaspēkam.
Kad pēc dažiem gadiem kosmosa kuģis cieta neveiksmi, zinātnieki gaidīja, ka gravitācija to aizvilks uz austrumiem un tas ietrieksies Indijas okeānā.
Tomēr vēl šodien, visiem par pārsteigumu, “Skynet-1A” joprojām lidinās virs mūsu planētas - virs Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas - tikai daudz lielākā attālumā - tas ir attālinājies no Zemes par veselu zemes rādiusu, lidojot 36 tūkstošu kilometru augstumā.
Balstoties uz debesu mehānikas noteikumiem, iespējamība, ka satelīts savā pašreizējā atrašanās vietā nokļuva nejaušas dreifa rezultātā, ir neticama.
Ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka 70. gadu vidū kāds iedarbināja tā dzinējus, virzot to uz rietumiem. Jautājums ir - kas to izdarīja un kāpēc?
Īpaši pārsteidzošs ir fakts, kā tik svarīga informācija par to, kas kādreiz bija galvenais Lielbritānijas nacionālās drošības elements, var vienkārši pazust bez pēdām.
"Jautājums joprojām ir aktuāls, jo tas, kurš pārvietoja “Skynet-1A”, mums izdarīja lāča pakalpojumu," skaidro kosmosa konsultants Stjuarts Evess.
“Tagad satelīts atrodas tā sauktajā “gravitācijas tunelī” 105 grādos rietumu garumā un klīst uz priekšu un atpakaļ - kā bumba, kas ripo gar bļodas dibenu, no vienas puses uz otru. Un, diemžēl, šī iemesla dēļ tas regulāri bīstami tuvu pietuvojas citiem satelītiem.
Pastāv risks, ka tas var ar kaut ko sadurties. Un tā kā šis satelīts ir “mūsu”, mēs joprojām esam atbildīgi par visu, ko tas var darīt,” skaidroja eksperts.
Meklējot atbildi uz jautājumu par to, kas notiek ar vecāko britu kosmosa kuģi tā mūža beigās, profesori pārlūkoja vecos satelītu katalogus, pētīja dokumentus no Nacionālā arhīva un runāja ar satelītu ekspertiem no visas pasaules, lai atrastu kādu pavedienu.
Par satelītu neko daudz uzzināt nav iespējams -tikai to, ka “Skynet-1A” ražoja ASV nu jau likvidētā kosmosa kompānija “Philco Ford”, un orbītā to palaida amerikāņu raķete “Delta”.
Pirmais “Skynet” satelīts radikāli mainīja Lielbritānijas telekomunikāciju iespējas, ļaujot Londonai droši sazināties ar britu karaspēku pat Singapūrā.
"Tomēr no tehnoloģiskā viedokļa satelīts bija vairāk amerikāņu, nevis britu, jo to uzbūvēja un palaida Amerikas Savienotās Valstis," skaidro profesors Ārons Betmens, kurš nesen izdeva grāmatu par “Skynet” programmas vēsturi.
Šo viedokli apstiprina Greiems Deivisons, kurš 70. gadu sākumā lidoja ar satelītu no militārās gaisa bāzes Hempšīrā.
"Sākotnēji amerikāņi kontrolēja satelītu orbītā. Viņi pārbaudīja visu mūsu programmatūru pret savējo,” stāsta pensionētais Deivisons.
“Būtībā kontrole bija divējāda, taču kad un kāpēc “Skynet-1A” varēja tikt nodots atpakaļ amerikāņiem - kas kopumā izklausās ticami -, es tiešām neatceros,” saka bijušais inženieris.
Oficiālie, lai arī nepilnīgi, “Skynet-1A” statusa ieraksti liecina, ka galīgā vadība tika nodota amerikāņiem, kad 1977. gada jūnijā tas tika pazaudēts no redzesloka.
Bet neatkarīgi no tā, kā “Skynet-1A” nonāca tur, kur tas ir tagad, tam kaut kā ļāva "nomirt" ļoti neērtā vietā, lai gan patiesībā to vajadzēja nosūtīt uz "orbitālo kapsētu" - tā sauc apgabalu, kas atrodas vēl augstākā orbītā, kur veci kosmosa atkritumi neriskē sadurties ar aktīviem telekomunikāciju satelītiem.
Lai arī tagad “kapsēta” ir standarta prakse, 1970. gados neviens nedomāja, ka kosmosā lidos cilvēku atkritumu kalni.
Kopš tā laika attieksme ir mainījusies, jo kosmoss kļūst arvien noslogotāks.
105 grādos rietumu garumā, kur atrodas “Skynet-1A”, aktīvie satelīti to redz 50 km attālumā no savas pozīcijas līdz pat četrām reizēm dienā.
Un, lai gan tas šķiet diezgan liels attālums, ar ātrumu, kādā šie nefunkcionālie objekti pārvietojas, šāds tuvums rada bažas.
Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka “Skynet-1A pastāvīgi uzrauga Apvienotās Karalistes Nacionālais kosmosa operāciju centrs. Arī citi satelītu operatori saņem informāciju par bīstama tuvuma iespējamību, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt pasākumus un izvairītos no sadursmes.
Tomēr Lielbritānijas valdībai, iespējams, būs jāapsver vecā satelīta pārvietošana uz drošāku vietu - tiek izstrādātas tehnoloģijas, lai zemākās orbītās uztvertu kosmosā atstātos atkritumus.
Lielbritānijas Kosmosa aģentūra finansē šādu tehnoloģiju izveidi, un amerikāņi un ķīnieši ir pierādījuši, ka novecojušas iekārtas var noķert pat tik augstā orbītā kā “Skynet-1A”.
"Kosmosa atkritumi ir kā bumba ar laika degli," sacīja Moriba Jha, Teksasas Universitātes Ostinas aviācijas un kosmosa inženierijas profesors.
"Mums ir jāizvairās no tā, ko es saucu par “superizplatību" - kad kosmosa kuģis eksplodē vai ar kaut ko saduras, tas rada tūkstošiem atlūzu gabalu, kas var kļūt bīstami kaut kam citam,” piebilda eksperts.