Ukrainas kara 1027. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:14]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 16. decembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20:14 No diviem Krievijas tankkuģiem, kas svētdien cieta vētrā Kerčas šaurumā, noplūdušas 3700 tonnas mazuta, pirmdien vēsta vietējie mediji.

16:51. Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) ir atvainojusies Ukrainas Futbola asociācijai (UAF) par 2026.gada Pasaules kausa izcīņas atlases turnīra izlozes laikā parādīto karti, kurā Krievijas okupētā Krima nebija iezīmēta Ukrainas teritorijā.

Ukraina bija viena no 54 izlasēm, kas piektdien Cīrihē tika salozētas Pasaules kausa izcīņas Eiropas kvalifikācijas grupās. Krievija, kura ir diskvalificēta no FIFA sacensībām militārā iebrukuma Ukrainā dēļ, ir nelikumīgi okupējusi Krimu kopš 2014.gada. Pārraidē izlozes laikā FIFA galvenajā mītnē pussala nebija iekrāsota kā Ukrainas teritorijas daļa.

"Mēs pilnībā saprotam šīs lietas delikātumu, un, lai gan incidents bija netīšs, mēs patiesi nožēlojam, ko tas varēja izraisīt," FIFA pārstāvis Elhans Mamadovs raksta vēstulē, ko svētdien publicēja UAF.

"Vai ar jums viss kārtībā, FIFA?" sestdien platformā "X" ierakstīja Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs.

"Mēs izlabojām karti jūsu vietā un sagaidām publisku atvainošanos," piebilda Tihijs.

15:46. Pēc Krievijas diktatora Vladimira Putina rīkojuma Krievija veidos jaunu karaspēka daļu - bezpilota sistēmu spēkus, paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs.

Pēc ministra sacīja, jaunās vienības izveidi plānots pabeigt nākamā gada trešajā ceturksnī.

"Ņemot vērā kosmosa sistēmu pieaugošo lomu kaujas operāciju nodrošināšanā, ir nepieciešams izveidot zinātniski tehniskos centrus navigācijas līdzekļu izstrādei un draudu novēršanai kosmosā," sacīja Belousovs.

14:47. Joprojām galvenie avoti, ar kuriem Krievija finansē karu Ukrainā, ir naftas un gāzes tirdzniecība, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre, pirmdien ierodoties Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē Briselē, Beļģijā.

Viņa arī uzsvēra, ka šī būs šī 2024.gada pēdējā ES Ārlietu padome, tomēr šī būs pirmā reize, kad padomē piedalīsies Eiropas Komisijas (EK) augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa.

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka ir svarīgi atbalstīt Kallasu, viņas ambīcijas un darba kārtību ES vienotībai un efektīvākām darba metodēm, kā arī tam, lai ES balss izskanētu plašāk pasaulē. Braže žurnālistiem apliecināja, ka viņa plāno pilnībā atbalstīt Kallasas darba kārtību.

Tāpat Braže akcentēja, ka ES Ārlietu padomes darba sesijā oficiāli pieņemta 15. sankciju pakete pret Krieviju. Viņa pieminēja, ka gada sākumā sankciju paketēs nebija iekļauts neviens "ēnu flotes" tankkuģis, šoreiz iekļauti vairāk nekā 100. Latvijas ārlietu ministre akcentēja, ka ES ir jādara vairāk, bet tas ir labs pirmais solis.

13:02. Lai uzsvērtu Eiropas nelokāmo un stingro atbalstu Ukrainai, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) līdz 18.decembrim parlamentārā tīkla "Vienoti Ukrainai" ("United for Ukraine U4U") delegācijas sastāvā apmeklēs Vašingtonu, ASV, aģentūru LETA informēja parlamentā.

Darba vizītes laikā par ārlietām un Eiropas jautājumiem atbildīgo komisiju vadītāji no Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Spānijas un Ukrainas parlamentiem tiksies ar ASV amatpersonām, politikas veidotājiem un domnīcu vadītājiem, lai augsta līmeņa sanāksmēs apspriestu daudzpusēju finanšu, militāro un politisko atbalstu Ukrainai.

Šī vizīte sniegs iespējas Eiropas parlamentu atbildīgo komisiju vadītājiem paust nepārprotamu atbalstu Ukrainai, kā arī stiprināt transatlantisko sadarbību, ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem saskaras gan Eiropa, gan pasaule, pauž Mūrniece.

08:40. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 763 510 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1070 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9563 tankus, 19 736 bruņutransportierus, 21 151 lielgabalu un mīnmetēju, 1256 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1025 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 20 372 bezpilota lidaparātus, 2943 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 31 480 automobiļus un autocisternas, kā arī 3650 specializētās tehnikas vienības.

07:12. Ukrainas specdienesti ar Krievijas varas un spēku struktūru pārstāvju likvidācijām Krievijā mēģina graut pretinieku morāli, aģentūrai LETA atzina Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Krievijā netālu no Maskavas nogalināts spārnoto raķešu un citu Krievijas karā pret Ukrainu izmantoto ieroču izstrādātājs Mihails Šatskis. Komentējot šo notikumu, Slaidiņš norādīja, ka par Šatska nāvi Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde vēl nav sniegusi komentāru, taču jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā gan Krievijā, gan okupētajās teritorijās samērā regulāri notikušas kolaborantu, Krievijas bruņoto spēku un varas pārstāvju likvidācijas, un par daļu atbildību uzņēmusies Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

00:10. Ukrainas amatpersona Arsens Žumadilovs ziņo, ka 2024.gadā vairs nebūs nekādu problēmu ar Ukrainas armijas nodrošinājumu, vēstīts pravda.com.ua. Amatpersona norādīja, ka situācija ar apģērbu un pārtiku ir krietni uzlabojusies, un ir sākušies preču iepirkumi, lai nodrošinātu karavīrus ar pirmās nepieciešamības precēm 2025.gada vasarā.