Pat potenciālā prezidenta amata kandidāta Dominika Strosa-Kāna arests Ņujorkā nav sagrāvis Francijas Sociālistiskās partijas kandidātu izredzes uz uzvaru nākamgad paredzētajās prezidenta vēlēšanās, liecina šonedēļ veiktas socioloģiskās aptaujas rezultāti.
Partijai gan tagad nepieciešams pārgrupēt savus spēkus, un viss liecina, ka prezidenta amatam tiks virzīts bijušais sociālistu līderis Fransuā Olands, kuram ir lielākas izredzes vēlēšanās pieveikt gan prezidentu Nikolā Sarkozī, gan labējās Nacionālās frontes vadītāju Marinu Le Penu.
Institūta CSA aptauja, kas veikta vairākas dienas pēc D. Strosa-Kāna apcietināšanas, liecina, ka 54% franču joprojām uzskata, ka sociālistu kandidāta uzvara vēlēšanās ir iespējama. Tiesa, ja D. Stross-Kāns vēl pirms divām nedēļām pretendēja uz 30% balsu vēlēšanu pirmajā kārtā, tad par F. Olandu vai sociālistu līderi Martinu Obrī gatavi balsot 23% vēlētāju. Tomēr abu šo politiķu popularitāte vienalga ir lielāka nekā N. Sarkozī (22%) vai M. Le Penai (20%). Komentējot aptaujas rezultātus, Reuters aptaujātie eksperti norāda, ka sociālistiem par labu nācis apstāklis, ka D. Strosa-Kāna kandidatūra vēl nebija oficiāli izvirzīta, kaut gan SVF izpilddirektors tika uzskatīts par izteiktu partijas favorītu un arī pats bija devis mājienus, ka ir gatavs cīnīties par prezidenta amatu. Nevar neņemt vērā arī to, ka saskaņā ar šīs pašas aptaujas datiem 57% franču uzskata, ka D. Stross-Kāns ir kļuvis par sazvērestības upuri, turklāt lielākā daļa ir pārliecināta, ka aiz sazvērestības stāv N. Sarkozī, kurš šādā veidā atbrīvojies no spēcīga konkurenta.
«Nikolā Sarkozī ir ļoti priecīgs, ka sociālisti atkal nokļuvuši grūtībās, kas ilgs nedēļām ilgi. Tas viņam ļauj pašam noteikt politisko debašu tematus un uzsākt aktīvu pārvēlēšanas kampaņu,» sarunā ar Reuters norādījis socioloģisko pētījumu kompānijas IFOP pārstāvis Žeroms Furkē. Tomēr CSA aptaujas rezultāti liecina, ka D. Strosa-Kāna arests nav devis cerētās dividendes un paša N. Sarkozī popularitāte uz šā skandāla fona nav palielinājusies. Politologs Stefans Rouzess norāda, ka skandāls daudziem vēlētājiem liek novērsties no tādiem pretendentiem, kāds bija D. Stross-Kāns un kāds ir arī N. Sarkozī – cilvēkiem, kuri pieraduši demonstrēt savu varu un bagātību. «Iespējams, tagad viņi vairāk uzmanības pievērsīs pieticīgākiem kandidātiem, kuri uzvedas vienkāršāk un kontrolē savu rīcību un izteikumus,» viņš uzskata.
Francijas mediji vēsta, ka pagaidām sociālisti atturas no skaļiem paziņojumiem. 60 gadu vecā partijas līdere M. Obrī uzsvērusi, ka viņa vēlas pagaidīt vismaz līdz 20. maijam, kad D. Strosss-Kāns stāsies tiesas priekšā un varēs uzzināt arī viņa versiju par notikušo. Un, pat ja politiķis izrādīsies vainīgs, M. Obrī uzskata, ka sociālistiem nav, kur steigties, un jāievēro iepriekš noteiktie termiņi, kas paredz, ka līdz jūlija vidum tiek virzīti pretendenti uz partijas kandidāta posteni, bet galīgais lēmums tiek pieņemts oktobrī. «Mums ir savs grafiks, kas neparedz kandidāta nosaukšanu jau šodien,» viņa sacījusi radiostacijai France Info, vienlaikus piebilstot – vēlētāji var būt pārliecināti, ka partija 2012. gada vēlēšanām būs gatava.
Atkrītot D. Strosa-Kāna kandidatūrai, vairāki sociālisti jau izteikušies, ka uz prezidenta amatu būtu jākandidē pašai M. Obrī. «Mums būtu jāapvienojas ap cilvēku, kuram ir leģitimitāte pārstāvēt mūsu vienoto partiju, ap Sociālistu partijas pirmo sekretāri,» patētiski paziņojis partijas līderes vietnieks Klods Bartolons. Bijušā Eiropas Komisijas prezidenta Žaka Delora meitai M. Obrī patiešām ir diezgan spēcīgs atbalsts partijā, tomēr politologi uzsver, ka viņa vairāk ir kabinetu lēmumu pieņēmēja, nevis aktīva kampaņu dalībniece. Arī pati M. Obrī līdz šim nav izrādījusi vēlmi kandidēt uz prezidenta amatu – franču mediji ziņo, ka viņa ar lielu prieku noņēmusi savu kandidatūru par labu D. Strosam-Kānam.
Laikraksts Le Parisiene vēsta par partijas biedru vidū veikto aptauju, kas liecina, ka M. Obrī par piemērotu kandidāti uzskata tikai 23% partijas biedru, bet 49% sliektos atbalstīt 56 gadus veco F. Olandu, kurš bija sociālistu līderis no 1997. līdz 2008. gadam. Ž. Furkē atgādina, ka viņa politiskā platforma ir ļoti līdzīga D. Strosa-Kāna politiskajai platformai, turklāt atšķirībā no M. Obrī bijušais sociālistu līderis ar lielu entuziasmu raujas politiskajā cīņā. «Izskatās, ka viņš patiešām ļoti nopietni vēlas kandidēt, un mums Francijā ir tāds teiciens, ka vēlēšanās uzvar tas, kurš to visvairāk vēlas,» sacījis Ž. Furkē. Par sliktu F. Olandam it kā runā fakts, ka viņš nekad nav ieņēmis pat ministra amatu, turklāt viņam trūkst starptautiskās pieredzes. Tomēr, ņemot vērā, ka socioloģisko aptauju dati demonstrē franču vilšanos pieredzējušajos politiķos, iespējams, šie mīnusi pārtaps par plusiem. AFP norāda, ka uz sociālistu kandidāta godu varētu pretendēt vēl vairāki politiķi – gan Segolēna Rojāla, kura zaudēja N. Sarkozī iepriekšējās vēlēšanās, gan bijušais premjers Lorāns Fabiū, gan Parīzes mērs Bertrāns Delano, taču viņu izredzes pagaidām ir neskaidras.