Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievijai jau agrāk vajadzēja sākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un labāk sagatavoties karam, raksta BBC.
Putins ceturtdien savā gada nogales preses konferencē paziņojis, ka vajadzēja "sistēmiski sagatavoties" 2022. gada iebrukumam, ko viņš dēvē par "īpašu militāru operāciju".
Krievija 2014. gadā atņēma Ukrainai Krimu, un prokrieviskie spēki sāka konfliktu Ukrainas austrumos, un astoņus gadus vēlāk Putins mēģināja ieņemt Kijivu.
Četras stundas ilgās uzstāšanās laikā Putins runāja arī par Sīrijas gāzto līderi, Krievijas agresīvo kodoldoktrīnu, kā arī iekšpolitiskajiem jautājumiem, piemēram, sviesta cenu.
Pasākums ar nosaukumu "Gada rezultāti ar Vladimiru Putinu" ceturtdien tiešraidē tika pārraidīts galvenajos valsts televīzijas kanālos.
Uz BBC Krievijas redaktora Stīva Rozenberga jautājumu, vai, viņaprāt, valsts ir labākā stāvoklī nekā tajā vietā, kur to pirms 25 gadiem bija atstājis viņa priekšgājējs Boriss Jeļcins, Putins sacīja, ka Krievija ir atguvusi savu "suverenitāti".
"Ar visu, kas notika ar Krieviju pirms tam, mēs virzījāmies uz pilnīgu, totālu savas suverenitātes zaudēšanu,” viņš teica.
Jautāts par Asada režīma krišanu Sīrijā, Putins uzstāja, ka tā nav Kremļa sakāve, kas gadiem ilgi atbalstīja prezidentu Bašaru al Asadu, taču viņš atzina, ka situācija ir "sarežģīta".
Tāpat viņš sacīja, ka vēl nav runājis ar gāzto Sīrijas līderi, kurš aizbēga uz Maskavu, nemiernieku spēkiem šā mēneša sākumā tuvojoties Damaskai, taču plāno to darīt drīz.
Viņš piebilda, ka Krievija risina sarunas ar Sīrijas jaunajiem valdniekiem, lai Vidusjūras piekrastē saglabātu divas stratēģiski svarīgas militārās bāzes, un Maskava apsvērs iespēju tās izmantot humānās palīdzības vajadzībām.
Par ASV ievēlēto prezidentu Donaldu Trampu Putins sacīja, ka ar viņu nav runājis četrus gadus, taču viņš ir gatavs ar viņu tikties, "ja viņš to vēlas".
Runājot par Ķīnu, Putins sacīja, ka Krievijas attiecības ar tās austrumu kaimiņu sasniegušas visu laiku augstāko līmeni un abas valstis saskaņo darbības pasaules mērogā.
"Pēdējā desmitgadē mūsu attiecību līmenis un kvalitāte ir sasnieguši punktu, kāds nekad nav bijis visā mūsu vēsturē," viņš teica.
Ilgāka sesijas daļa bija veltīta karam Ukrainā, Putinam paužot, ka ir "atvērts kompromisiem", lai izbeigtu karu, lai gan nebija skaidrs, ko šādi kompromisi varētu ietvert.
Krievijas spēki frontes līnijās progresē "ik dienu", viņš sacīja, raksturojot savus karavīrus kā "varoņus".
Uz klausītāju jautājumu, vai Rietumi ir "saņēmuši vēstījumu" par Krievijas veiktajām izmaiņām kodoldoktrīnā, ko Putins īstenoja novembrī, viņš atbildēja, ka "jums būs jājautā viņiem".
Jaunā kodoldoktrīna ļauj Krievijai veikt kodoltriecienu jebkurai valstij, ja to atbalsta kāda kodolvalsts - tas nozīmē, ka, ja Ukraina sāktu lielu uzbrukumu Krievijai ar parastām raķetēm, bezpilota lidaparātiem vai lidmašīnām, tas varētu atbilst kodolreakcijas kritērijiem, tāpat kā uzbrukums Baltkrievijai vai jebkādi kritiski apdraudējumi Krievijas suverenitātei.
Putins arī uzsvēra Krievijas jaunās vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes "Orešņik" iespējas, kas novembrī tika izmantota uzbrukumā Ukrainai.
Lai pārbaudītu savu spēku, viņš ierosināja Krievijai izšaut "Orešņik" pret Ukrainu, bet Ukrainas pretgaisa aizsardzībai, izmantojot ASV piegādātās sistēmas, vajadzētu mēģināt to notriekt.
Visā pasākumā dominējošā tēma bija "Krievijas suverenitāte", Putinam apgalvojot, ka mazāka paļaušanās uz starptautiskajiem partneriem, kas daļēji ir Rietumu sankciju rezultāts, bija viens no galvenajiem viņa iebrukuma Ukrainā sasniegumiem.
Viņš sacīja, ka ekonomika ir "stabila", norādot uz lielāku izaugsmi nekā tādās valstīs kā Vācija, taču atzina, ka inflācija 9,1% apmērā ir "satraucoša".