Zelenskis: Putins gatavojas nosūtīt uz Baltkrieviju 100 000 karavīru iespējamam uzbrukumam Baltijai

"Neviens nesaprot, kas ir karš, līdz tas nonāk tavās mājās. Negribu nevienu baidīt, bet tas nāks. Es tikai norādu uz faktiem. Šodien, kad pasaule lēnām cenšas apturēt Putinu - pārāk lēnām -, karš pienāks. Un tas ir fakts," uzsvēra Zelenskis.

Ukrainas prezidents atklāja, ka saņēmis no Ukrainas izlūkdienestiem informāciju par to, ka Krievijā tiek veidotas 10-15 divīzijas, kuru kopējais karavīru skaits ir aptuveni 100 000 cilvēku. Sākumā tās tiks nosūtītas uz mācībām Baltkrievijā - tāpat kā tas notika pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

"Viņš [Putins] jums teiks, ka tās ir tikai mācības pie Ukrainas robežas, kā tas bija agrāk. Bet ticiet man - tā ir priekšējās līnijas sagatavošana uzbrukumam... Un kurš teica, ka viņš dosies uz Ukrainu? Kas teica, ka viņš neies uz Lietuvu? Uz Poliju?"Zelenskis aicināja britu medija lasītājus aizdomāties par to.

Tā sauktās militārās mācības pie Ukrainas robežas turpinājās vairākus mēnešus, kamēr Krievija izvirzīja ultimātu Rietumiem. Šis ultimāts ietvēra arī prasību izvest NATO karaspēku no Austrumeiropas valstīm.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā daži Eiropas līderi vairākkārt brīdinājuši par iespējamo Krievijas agresiju pret ES tuvāko gadu laikā. Vācijas tabloīds Bild pirms gada ziņoja, ka Vācijas Aizsardzības ministrija izskata scenāriju, kurā Krievijas armija jau 2025. gadā varētu uzbrukt NATO austrumu flangam. Kremlis šo publikāciju nosauca par "dezinformāciju".

11. februārī Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests paziņoja, ka Ukrainas izlūkdienesti ar Rietumu sabiedroto atbalstu gatavojot "skaļas pretkrieviskas provokācijas", tostarp Baltijas jūras reģionā.

"Aizsardzības ministrija nekomentē agresorvalsts izlūkdienestu paziņojumus," uz jautājumu par šo informāciju atbildēja Igaunijas Aizsardzības ministrija izdevumam Rus.Postimees.

Savukārt Igaunijas Ārlietu ministrija norādīja: "Mēs nekomentējam agresorvalsts izlūkdienestu propagandas ziņojumus."

12. februārī Donalds Tramps sazinājās ar Putinu un pateicās Krievijas diktatoram par vēlmi izbeigt karu.

Dažas stundas pirms tam Igaunijas ārējās izlūkošanas vadītājs paziņoja, ka militāra uzbrukuma risks Igaunijai esot ārkārtīgi zems. Tajā pašā laikā izlūkdienests ziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku skaits turpina pieaugt, neskatoties uz lielajiem zaudējumiem Ukrainā. Pagājušajā gadā Krievija pie Igaunijas robežas izveidoja armijas korpusu un motorizēto strēlnieku divīziju.

"Mums jāsagatavojas Krievijas uzbrukumam," jau pirms gada brīdināja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna, uzsverot, ka valstij ir aptuveni pieci gadi sagatavošanai.